Sporta spēles

Sporta spēles ir sporta veids, kurā tiek izmantotas ar dažādām kustībām saistītas spēles. Sporta spēles ir dažādas un tām ir ļoti dažāda ietekme uz organismu. Ja, šīs spēles mēs uzskatām par fiziskajiem vingrinājumiem, tad vajag teikt, ka tām piemīt daudz īpašību. Nepārtrauktā stāvokļa maiņa, kurs notiek spēles gaitā , liek spēles dalībniekiem reaģēt uz pretinieka darbībām, izpildīt vajadzīgās un nepieciešamās kustības. Tāpēc, sporta spēles daudz vairāk nekā, nekā citi fiziskie vingrinājumi, kuros jau iepriekš ir zināmas kustības, piemēram, vingrošanā, vai skriešanā un peldēšanā, attīsta tādas vērtīgas īpašības, kā piemēram, atjautību, izlēmību, spēju ātri orientētie neparedzētos apstākļos. Nepieciešamība, ievērot noteiktos noteikumus spēlētājos audzina disciplīnu, spēles komandās audzina arī spēju sadarboties kolektīvā, attīsta māku izpalīdzēt. Daudzveidīgās kustības un daudzveidīgais to salikums, veicina muskuļu attīstīšanos, attīsta labu reakciju, kustību koordināciju.

Visas sporta spēles, lielākā vai mazākā mērā attīsta acu mēru, pastiprināta muskuļu darbība, sporta spēļu laikā, regulē nervu darbību un paaugstina elpošanas orgānu funkcionālās iespējas, uzlabo asinsriti, vielmaiņu, paaugstina organisma kopējo izturību.

Iedarbības pakāpe uz organismu, sporta spēļu laikā, galvenokārt, ir atkarīga no to muskuļu darba, kuri tiek iesaistīti šajā procesā. Jo daudzveidīgāki un sarežģītāki ir spēles noteikumi, jo vairāk tajā ir kustību, kuras ir saistītas ar muskuļu darbību (ātra skriešana, lēcieni, cīņas paņēmieni, u. c.), jo vairāk un ātrāk spēles dalībnieki pārvietojas pa laukumu, jo vairāk šī spēle iedarbojas uz organismu, jo lielāku labumu tā sniedz daudzpusīgākai fiziskai attīstībai. Jebkuras spēles laikā tiek izmantoti daudzveidīgi paņēmieni, dažāds temps, fizioloģiskā slodze, tas viss liks atšķirīgi justies gan iesācējiem, gan pieredzējušiem dalībniekiem. Bet, neskatoties uz visiem šiem faktoriem, jebkura spēle saglabā, tikai tai piemītošo ietekmi uz organismu. Tāpēc, ir ļoti svarīgi, dažādu dzimumu pārstāvjiem, dažāda vecuma pārstāvjiem un cilvēkiem ar dažādu veselības stāvokli, izmantot tās sporta spēles, kuras ir atbilstošas viņu kategorijai.

Visas, vispopulārākās sporta spēles mēs varam nosacīti iedalīt 3 grupās.

Pirmā grupa – badmintons, volejbols, galda teniss. Šīm spēlēm ir raksturīgs daudzveidīgs kustību apjoms (sitieni pa bumbu, lēcieni, u. t. t.). šīs kustības veicina kustību reakciju, kustību koordināciju. Jāpiebilst, ka kustību ierobežojumi laukumā, it īpaši iesācēju vidū, pazemina fizisko attīstību šo spēļu laikā. Toties, nelielā fiziskā slodze un izpildāmo elementu vienkāršība, padara šīs spēles plaši pieejamas abu dzimumu pārstāvjiem, kuriem ir dažādi vecumi un dažāda fiziskā sagatavotība. Pateicoties, lielajai kustību daudzveidībai šīs spēles ir ļoti vērtīgas fiziskās attīstības veicināšanai.

Otrā grupa – basketbols, rokas bumba. Šīs spēles, no iepriekš minētās grupas atšķiras ar to, ka to laikā kustības ir daudz daudzveidīgās un intensīvākas, uz kaukuma situācijas mainās daudz biežāk, spēlētāji laukumā pārvietojas ļoti ātri. Visi šie nosacījumi veicina daudzpusīgu fizisko attīstību – ātrumu, veiklību, spēku, kā arī fizisko izturību. Šī, sporta spēļu grupa, ir pieejama gan vīriešiem, gan sievietēm, kuri nav vecāki par 40 gadiem, tāpēc, ka lielais daudzums ātro kustību, ātrais temps un kustīgums, rada augstu fizisko slodzi.

Trešā grupa – vīriešu sporta spēles, visiecienītākās no tām – futbols un hokejs. Kaut gan jau sen aiz muguras ir tas laiks, kad šīs spēles spēlēja tikai vīrieši, tagad šie sporta veidi ir iecienīti arī sieviešu vidū. Šis spēles varam raksturot kā spēka spēles.

Šo spēļu laikā, kustības ir vēl daudzveidīgākas un sarežģītākas, spēles laikā bieži mainās tās temps un virziens. Šī spēles, vairāk par citām spēlēm, attīsta muskulatūru un muskuļu izturību, kā arī kopējo fizisko izturību. Futbols un hokejs, pozitīvi ietekmē, ne tikai fizisko attīstību, bet arī palīdz cilvēkam attīstīt sevī gribasspēku, drosmi, izlēmību, veiklību un daudz citu, labu rakstura īpašību. Šo spēļu laikā ir jāsaskaras ar lielu fizisko slodzi, tāpēc šīs sporta spēles, vislabāk der jauniem, izturīgiem cilvēkiem. Šai sporta spēļu grupai klāt varam pieskaitīt vēl vienu sporta spēli – regbiju, kurš uz organismu iedarbojas, gandrīz, tieši tāpat, kā futbols.

Bērnu attīstība. Sporta stafetes

Bumbas mešana grozā

Nostādiet abas komandās kolonnās, 2 – 3 metru attālumā no basketbola groza. Pēc signāla, pirmais komandas dalībnieks izpilda bumbas metienu grozā, tad noliek bumbu, to paņem otrais dalībnieks un atkal met grozā un tā tālāk. Vinnē tā komanda, kura vairāk reižu, bumbu iemeta grozā.

Mākslinieki

Apļa centrā stāv divi molberti ar papīru. Vadītājs izsauc divas grupas, katra grupa sastāv no pieciem cilvēkiem. Pēc vadītāja signāla, pirmie dalībnieki ņem ogli un zīmē zīmējuma sākumu, pēc vadītāja signāla, nodod ogli tālāk. Sacensību uzdevums – visiem pieciem, komandas dalībniekiem, vajag uzzīmēt uzdoto zīmējumu, ātrāk par otro komandu. Zīmējuma zīmēšana obligāti ir jāpiedalās visiem dalībniekiem. Šo sacensību laikā tiek uzdoti vienkārši uzdevumi: uzzīmēt vilcienu, velosipēdu, kuģi, automašīnu, tramvaju, lidmašīnu, utt.

Skrējiens ar trīs bumbām

Pirmais dalībnieks, pie starta līnijas, sev ērtā veidā, paņem trīs bumbas (futbola, volejbola un basketbola). Pēc signāla viņš, ar visām trīs bumbām skrien, līdz konusam un noliek tur visas trīs bumbas. Atpakaļ viņš skrien tukšām rokām. Nākamais dalībnieks, skrien tukšām rokām līdz konusam, pie kura atrodas bumbas, paceļ tās un ar bumbām atgriežas pie komandas, bet bumbas novieto 1 metra no komandas. Lielu bumbu vietā var izmantot sešas, mazas tenisa bumbiņas. Skriešanas vietā var lekt.

Rācenis

Piedalās 2 komandas pa sešiem bērniem. Tie ir – vectētiņš, vecmāmiņa, mazmeitiņa, sunīts, kaķītis un pelīte. Pie zāles pretējās sienas atrodas 2 krēsli. Uz katra krēsliņa sēž rācenis – bērns, kuram uzlikta galvā rāceņa cepure. Spēli sāk vectētiņš. Pēc signāla, viņš skrien pie rāceņa, apskrien tam apkārt un atgriežas, ņem aiz jostas vietas nākamo komandas dalībnieku (vecmāmiņu) un skrien līdz rācenim, apskrien tam apkārt, atgriežas pie komandas un ņem nākamo dalībnieku…tagad viņi jau skrien trijatā, u. t. t. Spēles beigās, aiz pelītes skrien rācenis, uzvar tā komanda, kura ātrāk izrāva rāceni.

Stafete ar riņķiem

Uz celiņa tiek novilktas divas līnijas, kuras atrodas viena no otras 20 – 25 metru attālumā. Katram komandas dalībniekam, vajag riņķi ripināt no vienas līnijas pie otras līnijas, tad atripināt to atpakaļ un atdot savam komandas biedram. Uzvar tā komanda, kura ātrāk pabeidz stafeti.

Nesēji

4 dalībnieki (pa divi no katras komandas), apstājas pie starta līnijas. Katrs saņem trīs lielas bumbas. Tās vajag aiznest līdz galamērķim un ar tām atgriezties atpakaļ. Noturēt rokās trīs bumbas ir ļoti grūti un pacelt nokritušo bumbu, bez citu palīdzības, arī ir ļoti grūti. Tāpēc “nesējiem” vajag pārvietoties ļoti uzmanīgi un lēni (distancei nevajadzētu būt pārāk garai). Uzvar tā komanda, kura ātrāk tiek galā ar savu uzdevumu.

Bumbu sacīkstes ar kāju palīdzību

Spēles dalībnieki sadalās 2 komandās. Pirmais spēlētājs raida bumbu atpakaļ, starp dalībnieku izplestajām kājām. Katras komandas, pēdējais spēlētājs pieliecas, saķer bumbu un skrien gar kolonnu, uz priekšu, apstājas kolonnas priekšgalā un atkal sūta bumbu starp izplestajām dalībnieku kājām. Uzvar tā komanda, kura ātrāk beidz stafeti.

Trīs lēcieni

Spēles dalībnieki sadalās divās komandās. 8 – 10 metru attālumā no starta līnijas, vajag novietot lecamauklu un riņķi. Pēc signāla, pirmais spēles dalībnieks, aizskrien līdz lecamauklai, ņem to rokās, uz vietas izpilda trīs lēcienus, liek to atpakaļ un atgriežas pie komandas. Otrais komandas dalībnieks, skrien, ņem riņķi, lec caur to trīs reizes un atgriežas, tā visi dalībnieki, visu laiku mainās. Kura komanda ātrāk tiks galā ar uzdevumu, tā arī būs uzvarējusi.

Aizliegtā kustība

Spēlētāji, kopā ar spēles vadītāju, apstājas aplī. Vadītājs iznāk vienu soli priekšā, lai viņu varētu vieglāk pamanīt. Ja spēlētāju ir maz, tad viņus var palūgt apstāties vienā līnijā, bet pašam apstāties viņiem pretī. Vadītājs piedāvā bērniem atkārtot tādas pašas kustības, kādas viņš parāda, bet viņi nedrīkst rādīt tās kustības, par kurām viņi ir vienojušies pirms spēles. Piemēram, nedrīkst izpildīt kustību: “Pagriezties pa kreisi”. Vadītājs, mūzikai skanot, sāk izpildīt dažādas kustības, bet visi spēles dalībnieki tās atkārto. Pēkšņi, vadītājs izpilda aizliegto kustību. Spēles dalībnieks, kurš atkārtoja “aizliegto” kustību pasper soli uz priekšu un turpina spēli.

Snaiperi

Bērni apstājas divās kolonnās. 3 metru attālumā, no katras ir jānovieto riņķis. Bērni, visi pēc kārtas met riņķī maisiņus ar smiltīm, no sākuma ar labo, tad ar kreiso roku, un cenšas trāpīt. Ja bērns ir trāpījis, tad viņa komandai pienākas viens punkts. Uzvar tā komanda, kura ir sakrājusi vairāk punktu.

Adatas acs

Gar stafetes līniju, uz grīdas ir novietoti 2 – 3 riņķi. Pēc signāla, pirmais komandas dalībnieks skrien līdz riņķim, izlien caur to, aizskrien līdz konusam un atpakaļceļā dara tieši tāpat. To pašu dara arī pārējie komandas dalībnieki. Uzvar tā komanda, kura pirmā ir tikusi galā ar uzdevumu.

Bērnu attīstība. Ziemas spēles svaigā gaisā

Spēles svaigā ir daudz veselīgākas par spēlēm telpās. Ziemā, jūsu bērns aktīvi un ar lielu prieku piedalīsies visdažādākajās sporta spēles. Mēģināsim arī ziemā bērnu nodarbināt tā, lai viņš ir spējīgs attīstīties ne tikai fiziski, bet arī radoši. Paskatieties apkārt, visa mūsu apkārtējā vide ir viens milzīgs, bērnu radošuma attīstīšanas avots.

Ātrāk par salu

Sadaliet bērnus divās komandās, katrai komandai vajag izveidot apli. Dalībnieki, dejojot pārvietojas pa apli, kad atskan spēles vadītāja signāls, bērniem vajag sākt veidot sniega pikas. Uzvar tā komanda, kurai ir vairāk sniega piku.

Izveido sniega piku

Sadaliet bērnus trīs komandās. Divu metru attālumā no viņiem novietojiet bumbas. Pēdējais dalībnieks, kurš atrodas kolonnas beigās, pēc signāla skrien pie bumbas, no kreisās puses apskrien tai apkārt, izveido sniega piku un nostājas kolonnas priekšgalā, tad atkal skrien pēdējais komandas dalībnieks, visu izdara un apstājas kolonnas priekšgalā. Uzvar tā komanda, kura ir pirmā paspējusi izdarīt visus uzdevumus.

Spēles nav tikai atpūta, spēles tās ir pilnvērtīgas sporta stundas. Jau no trīs gadu vecuma var sākt ar bērnu mācīties mešanu.

Trāpīgais strēlnieks

Izvēlēties laukumā, jebkuru priekšmet, kurā var iemest sniega pikas. Apstājieties no tā 5 metru attālumā un metiet piku. Pakāpeniski palieliniet attālumi līdz grozam.

Āliņģa saimnieks

Laukumā tiek izrakts “āliņģis”, tajā tiek ielikta sniega pika, tad izvēlas vienu dalībnieku, kurš būs “āliņģa saimnieks”, visi pārējie dalībnieki apstājas 5 – 7 metru attālumā no “āliņģa”. “Āliņģa saimnieks” nosauc kāda spēles dalībnieka vārdu, tad paņem no “āliņģa” sniegu un cenšas trāpīt nosauktajam bērnam. Ja bērnam trāpa, tad viņam ir jāizstājas no spēles. Ja “āliņģa saimnieks” netrāpa, tad no spēles, izstājas viņš.

Sākot no 3 – 4 gadu vecuma bērni labprāt mācās slidināties pa ledu. Jūs varat uz horizontāla celiņa novietot karodziņu un piedāvāt bērnam aizslidināties līdz tam, atsperoties tikai vienu reizi.

Braucam pa tuneli

No kartona, dažādām nūjām vai putuplasta izveidojiet virs celiņa “lokus”, aptuveni 50 cm augstus, tā, lai slīdot bērns tos neaizskartu.

Var mēģināt ne tikai slīdēt, bet arī mācīties rāpot.

Blēži

Visi spēles dalībnieki apstājas aplī. Spēles vadītājs lēkā apkārt bērniem. Lēkāšanas laikā, viņš neuzkrītoši, kādam no spēles dalībniekiem nomet sniega piku, tā, lai neviens neredz. Ja vadītājs paspēj apskriet apli līdz tam brīdim, kamēr spēlētājs ierauga sniega piku, tad viņi mainās lomām. Bet, ja bērns ir pamanījis sniega piku, tad viņš to paceļ, mēģina panākt vadītāju un trāpīt viņam ar piku, pirms tas ir paspējis apstāties viņa vietā. Ja tas bērnam neizdodas, tad viņi mainās vietām. Spēle var turpināties tālāk. Svarīgs noteikums – spēlētāji nedrīkst pagriezties, noskatīties un teikt priekšā, vadītājs pa apli skrien tikai vienā virzienā.

Zvirbulīši

Sniegā vajag uzzīmēt apli. Aplī atrodas vadītājs “vārna”, zvirbulīši atrodas ārpus apļa. Pēc signāla, “zvirbulīši” lec iekšā aplī, bet “vārna” tos cenšas noķert. Kad mazajiem putniņiem draud briesmas būt noķertiem, viņi izlec no apļa. Ja “vārnai” izdodas noķert “zvirbulīti”, tad viņi mainās vietām.

Mācāmies slēpot un slidot

Mācīties slēpot, var sākt jau no 2 – 3 gadiem. Vispirms bērnam iemāciet vienkārši stāvēt uz slēpēm. Ja jūs mācāt bērnu slēpot samērā aukstā laikā, tad iemāciet viņam gaisu ieelpot caur degunu, bet izelpot caur muti. Kad bērns gūs pirmās iemaņas slēpošanā (aptuveni 5 – 6 gadu vecumā), var sāt izmantot slēpes ar speciālajiem slēdžiem, kāja tajā vecumā jau ir stabila un bērnam būs vieglāk regulēt slēpes. Bērnam obligāti jāparāda un jāizstāsta, kā pareizi jātur nūjas. Pacelšanos un nolaišanos no kalna, labāk atlikt līdz 7 gadu vecumam. Pats galvenais, tiem cilvēkiem, kuri māca bērnus slēpot, nodarbību laikā pašiem vajag atrasties uz slēpēm.

Kuram labāk slīd slēpes?

Nolieciet, visas slēpošana trases garumā daudzkrāsainus konusus vai karodziņus. To attālumam, vienam no otra jābūt 30 cm. Paziņojiet noteikumus, ka šajās sacensībās uzvarēs tas, kurš no konusa līdz konusam aizslīdēs ar mazāk soļiem. Atgādiniet bērniem, ka lai slēpes labāk slīdētu nevajag saspringt, bet gan veikt enerģiskus grūdienus ar nūjām un jāpalīdz kustībai ar visu ķermeni. Otro slīdošo soli vajag veikt tad, kad gandrīz ir apstājusies pirmā soļa slīdēšana. Vislabākais laiks, lai mācītos slēpot ir no plkst. 10 – 12, temperatūra no 5 – 8 grādiem Celsija un no 14 – 15 grādiem Celsija. Ilgums – aptuveni 20 – 30 minūtes.

Slidot mācīties, vislabāk, ir no 5 – 6 gadu vecuma, tāpēc, ka līdz šīm laikam, bērniem ir ļoti vājas kājas. Tad, kad kājas jau ir “noformējušās” un varat doties slidot, atcerieties, slidām ir jābūt labi uzasinātām, lai bērna kājas neslīd katra uz savu pusi. Parādiet bērnam, kā pareizi vajag šņorēt zābakus un palūdziet, lai viņš to izdara patstāvīgi. Ja mācāt bērniem slidot, tad ir vēlams, lai arī jūs pats atrastos uz slidām.