Par labu veselību vienmēr rūpējas sportošana

Varbūt jūs esat dzirdējuši tādu izteicienu, ka kustības, pēc savas iedarbības, var aizstāt jebkuras zāles, bet visas pasaules zāles, pēc savas iedarbības, nevar aizstāt kustības. Tāpēc, nav nekāds brīnums, ka mūsu veselība ir ļoti atkarīga no kustībām. Regulāra sportošana ir spējīga nostiprināt un uzlabot mūsu organisma vispārējo stāvokli, sportošanai ir pozitīva iedarbība uz mūsu psihi, koordināciju un spēju koncentrēties. Jebkurš ārsts jums pateiks, ka labas veselības pamatā ir kustības un nervu sistēmas veselība nevis zāļu pirkšana kredītā online sesxebi un sevis ārstēšana ar šīm dārgajām zālēm, kas nemaz nav tik labas un galu galā izputina tevi, jo aizdevumi swrafi sesxebi agri vai vēlu būs jāatmaksā.

Sportošana ir ne tikai labs profilakses līdzeklis, lai novērstu daudzas slimības, bet tā var izrādīties ļoti noderīga, organisma atjaunošanai, pēc slimībām un operācijām. Piemēram, lēna skriešana ir visefektīvākais veids, kā nostiprināt sirds – asinsvadu sistēmu, tāpēc, ka skrienot, skābekļa patēriņš ir daudzas reizes lielāks nekā tad, kad ķermenis atrodas miera stāvoklī. Gados vecāku cilvēku, kuri katru dienu skrien, sirds – asinsvadu sistēma, neko daudz neatšķiras no jaunu cilvēku sirds – asinsvadu sistēmas.

Kustība ir dzīvības pamats. Diez vai kāds no mums šaubās par o, ka cilvēka ķermenis ir lieliski piemērots kustībām, apveltīts ar labu kustības aparātu un visas orgānu sistēmas ir cieši saistītas ar cilvēka fizisko aktivitāti.

Hormonālais fons

Kustības ļoti ietekmē normālu dziedzeru funkcionēšanu. Vairogdziedzeris izdala lielu daudzumu hormon, tie veicina metabolismu un palielina enerģiju, jebkurā diennakts laikā. Virsnieru dziedzeri, kustību laikā, izdala lielu daudzumu adrenalīna, šis hormons palielina aktīvo impulsu daudzumu un arteriālo asinsspiedienu, līdz ar to palielinās muskuļu darbība un kortizola līmenis, kurš stimulē ogļhidrātu uzglabāšanu aknās.

Vēl jāpiemin tas fakts, ka aizkuņģa dziedzeris, šajā laikā izstrādā kārtējo insulīna devu, līdz ar to šūnas saņem vairāk glikozes un glikozes līmenis asinīs samazinās. Tas nozīmē, ka sportošana un fiziskās aktivitātes ir lielisks profilakses līdzeklis pret II tipa cukura diabētu.

Imūnā sistēma

Zinātnieki ir pamanījuši, ka pēc 10 – 12 nedēļām aktīvas sportošanas, antivielu daudzums, mūsu organismā, ir manāmi palielinājies, tas nozīmē, ka mūsu pretošanās spēja, pret dažādām slimībām ir paaugstinājusies. Ikdienā, mēs šo procesu saucam par “imunitātes nostiprināšanu”.

Plaušas

Aktīvs cilvēks elpo ne biežāk par parastu cilvēku, bet viņš to dara ar lielāku skābekļa izmantošanu. To sauc par pareizu elpošanu. Jebkurš treneris, jums paskaidros, kā vajag pareizi elpot, lai piesātinātu ar skābekli visus orgānus un audus.

Aknas

Paaugstināta vajadzība pēc ogļhidrātiem, veicina glikogēna uzkrājumus asinīs. Intensīvas un ilgstošas slodzes gadījumā, aknas neitralizē lielu daudzumu cukura asinīs, kurš nokļūstot šūnās, pārvēršas par tīru enerģiju.

Nervu sistēma

Tiem cilvēkiem, kuri ievēro veselīga dzīves veida pamatus, palielinās asinsrites procesi, dažādās smadzeņu daļās, aptuveni, par vienu trešdaļu. Manāmi palielinās jaunu šūnu veidošanās hipotalāmā, bet tas nozīmē, ka mums uzlabojas atmiņa un koncentrēšanās spējas. Nervu šūnas, savukārt, veicina endorfīnu izdalīšanos, bet tie, savukārt, atbild par cilvēka psihes stāvokli un viņa garastāvokli.

Sirds un asinsvadu sistēma

Zinātnieki jau sen ir pierādījuši, ka regulāra sportošana palīdz sirdij tikt galā ar daudziem, dzīvībai svarīgiem uzdevumiem. Mūsu organisms ir aprīkots, ar tā saucamajiem, venozajiem vārstuļiem, kuru muskuļu saraušanās un izplešanās rezultātā, asinis un limfa nonāk augšējā ķermeņa daļa, bet it īpaši sirdī.

Bet šī sistēma darbojas tikai tad, kad muskuļi strādā ar pilnu slodzi. Ja, kustībā, ir kaut kādi ierobežojumi, vai arī ja muskuļi ir vāji, tas neļauj asinīm virzīties tā, kā tas būtu vajadzīgs. Asinis sāk uzkrāties asinsvados, bet tas, savukārt, veicina asinsvadu paplašināšanos, varikozo vēnu slimību rašanos un trombozes veidošanos.

Kustību – balsta sistēma

Aktīva sportošana palielina kaulu audu blīvumu, tas ir labs profilakses līdzeklis pret osteoporozi gados vecākiem cilvēkiem.

Veselā miesā – vesels gars

Sportošana un veselība ir cieši saistītas:

  • Sports lieliski cīnās ar lieko svaru.
  • Aktīva kustēšanās mazina depresijas simptomus.
  • Fiziski aktīvi cilvēki var ātrāk tikt galā ar stresa hormoniem.
  • Sports palīdz novērst Alcheimera slimību.
  • Ārstnieciskā vingrošana palīdz atbrīvoties no sāpēm mugurā.
  • Pastaigas vai lēna skriešana var palielināt kaulu blīvumu.
  • Regulāra nodarbošanās ar sportu palīdz cilvēkiem ar išēmisko sirds slimību.
  • Sports pazemina arteriālo spiedienu.
  • Sports ir spēcīgs profilakses līdzeklis cīņā pret vēzi.

Kā piespiest sevi sportot?

Kādreiz, par savu skaistumu un veselību mums nākas cīnieties. Kāpēc cīnīties? Tāpēc, ka pārvarēt slinkumu, izmainīt kaut ko savā dzīvē ir ļoti grūti. Bet nekas nav neiespējams, ari šajā gadījumā, galvenais ir izvirzīt pareizus mērķus.

Sastādiet priekš sevis grafiku, ar ko jūs sāksiet, kāpēc jums tas vajadzīgs, kādus mērķus vēlaties sasniegt galarezultātā. Stingri ievērojiet, rezultāta sasniegšanai, nepieciešamo darbību secību. Bet, mēs pacentīsimies jums palīdzēt pārvarēt slinkumu un sasniegt jūsu izvirzītos mērķus.

Sabiedrība

Visas, mūsu dzīves garumā, blakus mums atrodas daudz cilvēku, tie ir mūsu vecāki, vectētiņi un vecmāmiņas, brāļi un māsas, draugi, paziņas, kolēģi un cilvēki, kurus mēs sastopam savas dzīves gaitā. Katrs no viņiem mums kaut ko iemāca, sniedz padomus, kurus ne vienmēr sadzirdam un gribam izmantot. Tāpēc, pacentieties ieklausīties to cilvēku padomos, kuri tāpat kā jūs, kādreiz ir iesākuši sportot, vienalga kādu iemeslu dēļ, lai atgūtu veselību, lai iegūtu skaistu ķermeni, lai labi justos, vai arī kādu citu iemeslu dēļ. Ieklausieties viņu lietišķajos padomos, izmantojiet viņu pieredzi un dalieties ar citiem savā pieredzē, pierakstiet visu un izanalizējiet to.

Gūstiet labumu no sociālajiem tīkliem

Sāciet nodarboties ar sportu un izstāstiet to apkārtējiem cilvēkiem. Pēc rezultātu, kaut arī nelielu, sasniegšanas, fotografējaties un ievietojiet fotogrāfijas sociālajos tīklos. Jūs paši pamanīsiet atšķirību, kāda bija pirms tam un kāda ir tagad. Iedvesmojošie komentāri liks jums sasniegt vēl labākus rezultātus. Vairāk uzmanības veltiet sporta ziņām, iesaistieties forumos, kur tiek apspriesta šī tēma, pacentieties pulcināt sev apkārt domubiedrus. Apmeklējiet sporta pasākumus un ja ir iespēja, piedalieties tajos.

Lūdziet atbalstu savam draugam vai draudzenei

Ja jūs esat nolēmis nodarboties ar sportu, tad ir ļoti svarīgi saņemt atbalstu no tuvākajiem cilvēkiem. Jums būs daudz vieglāk pārvarēt slinkumu, ja jūsu draugs vai draudzene novērtēs to, ko jūs darāt un pēc iespējas biežāk izteiks jums komplimentus un uzmundrinošus vārdus, motivēs jūs treniņam, tad, kad jums nu ne pavisam negribēsies to uzsākt.

Lūdziet palīdzību savam trenerim

Ja jums ir labs treneris – tas nozīmē, ka jums ir ļoti paveicies un jums ir lielas izredzes sasniegt vēlamos rezultātus. Klausieties ko viņš stāsta, ieklausieties viņa padomos, palūdziet, lai viņš parāda to cilvēku fotogrāfijas, kuriem jau ir izdevies sasniegt rezultātus.

Centieties līdzināties sabiedrība pazīstamiem cilvēkiem

Paskatieties uz pazīstamiem cilvēkiem, piemēram, uz Madonnu. Neskatoties uz saviem gadiem, viņa joprojām ir lieliskā fiziska formā. Mēs no viņas varam ņemt piemēru, ja viņai tas sanāca, tātad tas nav nekas neiespējam, tātad arī mēs to varam.

Izmantojiet tabulas

Katru dienu, bet vēl labāk vairākas reizes dienā, izmēriet savu jostas vietu. Tajā brīdī, kad jūs pamanīsiet, ka sports ir devis jau manāmus rezultātus (it īpaši tajā gadījumā, ja sportot esat sākuši, lai nomestu lieko svaru), jūs vairs apstāties nevarēsiet. Bet vēl labāka motivācija sportot ir tad, kad aizejot uz veikalu jūs varat iegādāties apģērbu, kuram ir daudz mazāks izmērs.

Pierakstiet rezultātus

Ši metode jau ir ļoti sena, bet tā joprojām ir populāra. Obligāti pierakstiet savus sasniegtos rezultātus., bet vēl labāk, ievietojiet savu fotogrāfiju fotošopā un katru reizi atzīmējiet panākumus tajā ķermeņa daļa, kur jūs esat tos sasniedzis.

Izmantojiet psiholoģiju

Šī metode tika izstrādāta jau 1984. gadā. Paņemiet burtnīcu un uzzīmējiet tabulu, kurā būs divas sadaļas. Katrā sadaļā ierakstiet:

  • Kāds labums no tā ir man un manam ķermenim.
  • Ko es zaudēšu.

Pirmajā sadaļā varam rakstīt, piemēram, par veselību, otrajā – par naudu. Nebaidieties rakstīt patiesību, jo tā nāks tikai par labu. Iemācieties pieņemt sevi.

Citi līdzekļi

  • Nopērciet diskus ar filmām, kuras jūs mudinās sasniegt vēlamos rezultātus, tad kad “nolaižas rokas”, skatieties tās, gūstiet iedvesmu un turpiniet uzsākto darbu.
  • Noslēdziet derības. Tas nozīme, saderiet uz kaut ko būtisku. Izvelieties to, ko jums ļoti gribas, piemēram, braucienu uz kādu eksotisku zemi.
  • Sacentieties. Ja esat satikuši cilvēku, kuram mērķi ir tieši tādi paši kā jums, sacentieties ar viņu, piemēram, kurš ātrāk sasniegs kaut kādus noteiktus rezultātus.
  • Izmantojiet skopumu. Nopērciet uz sporta zāli visdārgāko abonementu, lai jums būtu žēl izlaist nodarbības, par kurām jūs tik dārgi esat samaksājis.
  • Uzmundriniet sevi ar pozitīvām emocijām.

Vēlreiz par vienu no skaistākajiem sporta veidiem – peldēšanu

Peldēšana ir viens no skaistākajiem sporta veidiem, kurš ļoti labi ietekmē visu mūsu organismu. Peldēšana uzlabo asinsriti, stimulē sirds darbību, nostiprina elpošanas sistēmu, kaulu audus, mugurkaulu, formē stāju, uzlabo mūsu pašsajūtu.

Par peldēšanu varam teikt, ka tas ir viens, no vispieejamākajiem sporta veidiem, tāpēc, ka peldēt mēs varam iemācīt, pat mazu bērnu, kurš pateicoties peldēšanai, ātri vien kļūs fiziski spēcīgs un izturīgs (atbilstoši savam vecumam). Nodarboties ar šo sporta veidu, var sākt jau ļoti agrā vecumā. Der atgādināt, ka nostiprināt kaulus un muskuļus ir nepieciešams ne tikai jauniem cilvēkiem, bet arī pusmūža cilvēkiem, tātad, tas nozīmē, ka arī viņiem ir nepieciešama peldēšana.

Vislabāk, ar peldēšanu nodarboties ir divas reizes nedēļā pa 45 minūtēm. Tas ir standarta laiks, kurš jums parasti tiek piešķirts baseina apmeklējumam. Bet vasarā, svaigā gaisā, dabīgās ūdens tilpnēs, jūs varat peldēties gandrīz vai katru dienu, protams, ja jums ir tāda iespēja. Nodarbību ilgumu – 45 minūtes, mainīt gan nevajadzētu, jo tas ir visoptimālākais variants. Ja jūs, peldēsieties ilgāku laiku, tad pastāv risks pazaudēt koordināciju un iedzīvoties “jūras drudzī”.

Vislabākais laiks, lai dotos peldēties ir plkst. 7 – 9 no rīta un vakarā no plkst. 18 – 20. Rīta stundās organisms ir atslābinājies un ļoti labi uztver tādus slodzi, jo dodoties ūdenī, jūs nokļūstat daudz blīvākā vidē, jums uzreiz mainās kustību koordinācija un spēka slodze. Tātad, tas nozīmē, ka jūs varēsiet peldēt ar maksimālu atdevi.

Vakara stundas, tieši tāpat, kā rīta stundas labvēlīgi ietekmē slodzes sistematizēšanu. Organisms jau ir saņēmis dienas slodzi un vairs tik stipri nereaģēs uz vides maiņu, vienkārši, jums būs iespēja atbrīvoties no maksimālā kaloriju daudzuma. Pateicoties šim procesam, jūs ne tikai atjaunosiet veselību, bet arī atbrīvosieties no noteikta daudzuma nevēlamās ķermeņa masas. Bet tas notiks, tikai tajā gadījumā, ja jūs ievērosiet diētu, izslēgsiet no savas ēdienkartes pārāk treknu barību. Der atzīmēt, ka jebkura pārvietošanās ūdenī, veicina svara zudumu. Eksistē, pat speciāli vingrojumu kompleksi, pateicoties kuriem, jūs varēsiet zaudēt liekos kilogramus.

Bērniem ieteicams nodarboties ar peldēšanu, divas reizes nedēļā, aptuveni 30 – 40 minūtes, vai arī 45 minūtes, bet ar nelielu pārtraukumu. Vecāka gada gājuma cilvēkiem vēlams peldēt trīs reizes nedēļā pa 30 minūtēm. Tas nepieciešams ir tāpēc, lai organisms neaizmirstu to slodzi, kuru saņēma iepriekšējo nodarbību laikā. Mērenība un regularitāte, vislabākajā veidā, palīdzēs jums nostiprināt kaulu audus.

Pozitīvā, peldēšanas iedarbība uz cilvēka pašsajūtu ir unikāla. Peldēšana palīdz nostiprināt veselību un uzlabot ārējo izskatu. Tā palīdz attīstīt izturību, attīsta lokanību, palielina mūsu darba spējas. Peldēšana ir viens no saudzīgākajiem sporta veidiem, tāpēc, ka varbūtība, gūt traumas, nodarbojoties ar šo sporta veidu, ir minimāla. Ūdenī, cilvēka masa samazinās 190 reizes, bet iedzimtā spēja, turēties virs ūdens , ļauj izvairīties no sasitumiem. Baseinā var trenēties pat tāds cilvēks, kurš pirms tam nekad nav nodarbojies ar sportu. Tātad, peldēšana, ir labākais variants, ja jums spēka sporta veidi nav piemēroti, ja jums ir problēmas ar locītavām, muguru, lieko svaru, kā arī grūtniecības laikā.

Peldēšana nostiprina visu organismu, tāpēc, ka tās laikā tiek izmantotas visas, galvenās muskuļu grupas, protams, ka tas būs atkarīgs no tā, kādu peldēšanas veidu jūs izvēlēsieties. Peldēšanas laikā tiek trenēti vēdera muskuļi, roku muskuļi, gurnu muskuļi, u. t. t. Peldēšana trenē ne tikai muskuļus, bet arī nostiprina locītavas, padara tās elastīgākas. Par peldēšanu jāsaka, ka tā pieder pie aerobām nodarbībām – trīs minūšu peldēšanas laikā , muskuļi patērē maksimālo skābekļa daudzumu. Pateicoties peldēšanai, jums var samazināties arteriālais asinsspiediens, bet tas, savukārt, samazina risku saslimt ar sirds – asinsvadu slimībām. Peldēšana optimizē sirds ritmu un asinsriti. Peldēšanas laikā, samazinās elpošanas biežums, pastiprinās asins pieplūdums plaušām – tas ir visīsākais ceļš, lai sadedzinātu liekās kalorijas.

Nodarbojoties ar jebkuriem aerobiem sporta veidiem, organisms izlieto maksimālo daudzumu skābekļa un strādā optimālajā režīmā, bet termoregulācija, pie ūdens temperatūras 26 – 28 grādi, iedarbojas uz siltuma regulēšanas procesiem mūsu organismā un sākas organisma norūdīšanās process, uzlabojas ādas funkcionālās īpašības.

Daudzi cilvēki, peldēšanu uzskata par nenopietnu sporta veidu, bet viņi dziļi maldas, tāpēc, ka nodarbības ūdenī var sniegt nenovērtējamu labumu mūsu organismam, tieši tāpat, kā pārējie sporta veidi.

Kā sports iespaido cilvēku veselību?

Mēs dzīvojam laikmetā, kurā jaunākās tehnoloģijas ir ļoti atvieglojušas mūzu dzīvi, bet līdz ar to, mūsu priekšā ir nostājusies cita problēma un tā ir saistīta ar mūsu kustēšanos. Cik daudz mēs kustamies, skrienam, lecam, sportojam? Tagad par šo problēmu tiek daudz runāts, priecē arī tas fakts, ka gan jauni, gan gados vecāki cilvēki ir sākuši par to aizdomāties un vairāk pievērsties sportam. Tas nozīmē, ka cilvēki arvien vairāk tiecas pēc veselīga dzīves veida, cenšas sevi izturēt labā fiziskā formā. Tas ir saprotams, jo aktīvāks mēs nodarbojamies ar sportu, jo aktīvāki mēs kļūstam arī ikdienas dzīvē, mums ir vairāk enerģijas un mēs esam daudz vairāk apmierināti ar sevi.

Sporta veidi ir ļoti dažādi, galvenais, ir sameklēt to, kurš jums vislabāk patīk un ja jūs vēl nesportojot, tad ir pēdējais laiks sāk to darīt, sevis paša labā. Ja jums nav iespējas apmeklēt sporta zāli, tad var iegādāties kādu no mājas trenažieriem. Tagad tie tiek piedāvāti ļoti plašā izvēlē. Nodarbojoties ar sportu, jūs ne tikai uzlabosiet savu veselību, bet arī iegūsiet daudz skaistāku figūru, atbrīvosieties no stresa un sasprindzinājumu un gūsiet baudu no procesa.

Sports kalpo par profilakses līdzekli pret daudzām saslimšanām un rada labvēlīgu iedarbību uz visiem, cilvēka dzīvībai nepieciešamajiem orgāniem, ļauj dzīvot aktīvu, laimīgu un pilnvērtīgu dzīvi.

Kā sports iespaido mūsu veselību?

  • Fizisku vingrinājumu laikā, cilvēka organismā paātrinās metabolisma procesi, rezultātā – intensīvāk tiek sadedzinātas tauku šūnas.
  • Sports palīdz nostiprināt imūno sistēmu, mēs kļūstam daudz noturīgāki pret vīrusu un saaukstēšanās slimībā, kā arī pret daudzām citām slimībām.
  • Regulāri treniņi veicina veselīgu dzīves veidu, palīdz atbrīvoties no tabakas un alkoholisko dzērienu atkarības.
  • Sports ļoti labvēlīgi iespaido mugurkaulu, izveidi skaistu stāju.
  • Pastāvīgas, sporta nodarbības veicina muskuļu attīstību, palīdz cilvēkam uzturēt labu fizisko formu.

Kustību – balsta sistēma

Kustību – balsta sistēmā ietilpst kauli locītavas, muskuļi, cīpslas un saistaudi. Regulāru treniņu laikā, muskuļu šķiedras paliek blīvākas. Tas nozīmē, ka šūnas nonāk tādā stāvoklī, kurš ir atkarīgs no pietiekama minerālvielu, vitamīnu, skābekļa un barības vielu, daudzuma organismā.

Vajag mācēt, prasmīgi sadalīt slodzi uz locītavām, citādāk var iedzīvoties tādās slimībās, kā osteoartroze, artroze vai osteohondroze. Šo slimību laikā tiek traumēti locītavu skrimšļi. Lai jūsu kustību – balsta sistēma attīstītos vispusīgi, ir nepieciešams ne tikai sportot, bet arī apgādāt to ar visiem nepieciešamajiem vitamīniem un minerālvielām. Ļoti svarīga loma šajā procesā ir C vitamīnam, kurš stimulē saistaudu un cīpslu attīstīšanos, kā arī fosforam un kalcijam, kuri palīdz kauliem kļūt stiprākiem.

Sirds – asinsvadu sistēma

Mērenas un regulāras sporta nodarbības, labvēlīgi ietekmē asinsvadus, palīdz novērst trombu veidošanos vēnā un vēnu varikozi apakšējās ekstremitātēs. Pateicoties fiziskajai slodzei, notiek manāma eritrocītu palielināšanās, tas ļauj audus, labāk apgādāt ar skābekli un tie pakāpeniski kļūst izturīgāki un elastīgāki.

Sportistiem, sirds, vienas saraušanās laikā ir spējīgā pārpumpēt vairāk asiņu, nekā tiem, kuri izvairās no fiziskās slodzes. Tāpēc, speciālisti iesaka nodarboties ar sportu, arī vecāka gada gājuma cilvēkiem, lai novērstu tādas slimības, kā išēmija, ateroskleroze un hipertonija.

Elpošanas sistēma

Cilvēkiem, kuri izvairās no sporta, plaušas, tilpuma ziņā ļoti atšķiras no to cilvēku plaušām, kuri nodarbojas ar sportu. Regulāri nodarbojoties ar sportu, palielinās plaušu tilpums, pēc tam – bronhu, kā arī notiek papildus elpošanas maisiņu – alveolu, atvēršanās. Sports palīdz daudz labāk apgādāt ar asinīm, visus, cilvēka iekšējos orgānus, pateicoties tam, notiek nepārtraukta skābekļa piegāde visas organismam.

Pastāvīga, fiziska slodze palielina plaušu ventilācijas procesu, tāpēc arī tie cilvēki, kuri nodarbojas ar sportu, daudz retāk slimo ar plaušu iekaisumu un bronhītu.

Izmaiņas vielmaiņas procesos

Sports ļoti labvēlīgi iespaido vielmaiņas procesus, kuri notiek cilvēka organismā. Sportistiem ir vērojama stabila olbaltumvielu apmaiņa, fiziskā slodze ļauj organismam izlietot lielāku slāpekļa daudzumu, atgādinām, ja slāpekļa līdzsvars ir izjaukts, tad cilvēkiem parasti ir vērojami vielmaiņas traucējumi un tie, savukārt, atkal provocē daudzu slimību rašanos un var novest pie pārdabiskas svara zaudēšanas. Pie pareizas fiziskās slodzes, olbaltumvielas, pārsvarā tiek izmantotas kaulu attīstībai un muskuļu masas audzēšanai.

Imūnās sistēmas nostiprināšana

Fiziskā attīstīšanās ir vajadzīga visiem, jo sports ir spējīgs manāmi iespaidot cilvēka veselību. Bet, pirms treniņu uzsākšanas ir svarīgi noskaidrot savas individuālas, fiziskās iespējas, lai varētu izvēlēties tādu sporta veidu, kurš jums patiks, sagādās baudu un ar kurš atbildīs jūsu fiziskajām dotībām. Tā var būt ātra pastaiga, nūjošana, lēns skrējiens, braukšana ar velosipēdu, peldēšana, aerobika, trenažieru zāle, u. t. t. Katra, no šīm kustības formām, labvēlīgi iespaido cilvēka organismu, tikai vajag mācēt pareizi novērtēt savas fiziskās spējas, jo pārlieku liela slodze var izprovocēt dažādas saslimšanas un būt bīstama cilvēka organismam.