sporta-ietekme

Kā sports iespaido cilvēku veselību?

Mēs dzīvojam laikmetā, kurā jaunākās tehnoloģijas ir ļoti atvieglojušas mūzu dzīvi, bet līdz ar to, mūsu priekšā ir nostājusies cita problēma un tā ir saistīta ar mūsu kustēšanos. Cik daudz mēs kustamies, skrienam, lecam, sportojam? Tagad par šo problēmu tiek daudz runāts, priecē arī tas fakts, ka gan jauni, gan gados vecāki cilvēki ir sākuši par to aizdomāties un vairāk pievērsties sportam. Tas nozīmē, ka cilvēki arvien vairāk tiecas pēc veselīga dzīves veida, cenšas sevi izturēt labā fiziskā formā. Tas ir saprotams, jo aktīvāks mēs nodarbojamies ar sportu, jo aktīvāki mēs kļūstam arī ikdienas dzīvē, mums ir vairāk enerģijas un mēs esam daudz vairāk apmierināti ar sevi.

Sporta veidi ir ļoti dažādi, galvenais, ir sameklēt to, kurš jums vislabāk patīk un ja jūs vēl nesportojot, tad ir pēdējais laiks sāk to darīt, sevis paša labā. Ja jums nav iespējas apmeklēt sporta zāli, tad var iegādāties kādu no mājas trenažieriem. Tagad tie tiek piedāvāti ļoti plašā izvēlē. Nodarbojoties ar sportu, jūs ne tikai uzlabosiet savu veselību, bet arī iegūsiet daudz skaistāku figūru, atbrīvosieties no stresa un sasprindzinājumu un gūsiet baudu no procesa.

Sports kalpo par profilakses līdzekli pret daudzām saslimšanām un rada labvēlīgu iedarbību uz visiem, cilvēka dzīvībai nepieciešamajiem orgāniem, ļauj dzīvot aktīvu, laimīgu un pilnvērtīgu dzīvi.

Kā sports iespaido mūsu veselību?

  • Fizisku vingrinājumu laikā, cilvēka organismā paātrinās metabolisma procesi, rezultātā – intensīvāk tiek sadedzinātas tauku šūnas.
  • Sports palīdz nostiprināt imūno sistēmu, mēs kļūstam daudz noturīgāki pret vīrusu un saaukstēšanās slimībā, kā arī pret daudzām citām slimībām.
  • Regulāri treniņi veicina veselīgu dzīves veidu, palīdz atbrīvoties no tabakas un alkoholisko dzērienu atkarības.
  • Sports ļoti labvēlīgi iespaido mugurkaulu, izveidi skaistu stāju.
  • Pastāvīgas, sporta nodarbības veicina muskuļu attīstību, palīdz cilvēkam uzturēt labu fizisko formu.

Kustību – balsta sistēma

Kustību – balsta sistēmā ietilpst kauli locītavas, muskuļi, cīpslas un saistaudi. Regulāru treniņu laikā, muskuļu šķiedras paliek blīvākas. Tas nozīmē, ka šūnas nonāk tādā stāvoklī, kurš ir atkarīgs no pietiekama minerālvielu, vitamīnu, skābekļa un barības vielu, daudzuma organismā.

Vajag mācēt, prasmīgi sadalīt slodzi uz locītavām, citādāk var iedzīvoties tādās slimībās, kā osteoartroze, artroze vai osteohondroze. Šo slimību laikā tiek traumēti locītavu skrimšļi. Lai jūsu kustību – balsta sistēma attīstītos vispusīgi, ir nepieciešams ne tikai sportot, bet arī apgādāt to ar visiem nepieciešamajiem vitamīniem un minerālvielām. Ļoti svarīga loma šajā procesā ir C vitamīnam, kurš stimulē saistaudu un cīpslu attīstīšanos, kā arī fosforam un kalcijam, kuri palīdz kauliem kļūt stiprākiem.

Sirds – asinsvadu sistēma

Mērenas un regulāras sporta nodarbības, labvēlīgi ietekmē asinsvadus, palīdz novērst trombu veidošanos vēnā un vēnu varikozi apakšējās ekstremitātēs. Pateicoties fiziskajai slodzei, notiek manāma eritrocītu palielināšanās, tas ļauj audus, labāk apgādāt ar skābekli un tie pakāpeniski kļūst izturīgāki un elastīgāki.

Sportistiem, sirds, vienas saraušanās laikā ir spējīgā pārpumpēt vairāk asiņu, nekā tiem, kuri izvairās no fiziskās slodzes. Tāpēc, speciālisti iesaka nodarboties ar sportu, arī vecāka gada gājuma cilvēkiem, lai novērstu tādas slimības, kā išēmija, ateroskleroze un hipertonija.

Elpošanas sistēma

Cilvēkiem, kuri izvairās no sporta, plaušas, tilpuma ziņā ļoti atšķiras no to cilvēku plaušām, kuri nodarbojas ar sportu. Regulāri nodarbojoties ar sportu, palielinās plaušu tilpums, pēc tam – bronhu, kā arī notiek papildus elpošanas maisiņu – alveolu, atvēršanās. Sports palīdz daudz labāk apgādāt ar asinīm, visus, cilvēka iekšējos orgānus, pateicoties tam, notiek nepārtraukta skābekļa piegāde visas organismam.

Pastāvīga, fiziska slodze palielina plaušu ventilācijas procesu, tāpēc arī tie cilvēki, kuri nodarbojas ar sportu, daudz retāk slimo ar plaušu iekaisumu un bronhītu.

Izmaiņas vielmaiņas procesos

Sports ļoti labvēlīgi iespaido vielmaiņas procesus, kuri notiek cilvēka organismā. Sportistiem ir vērojama stabila olbaltumvielu apmaiņa, fiziskā slodze ļauj organismam izlietot lielāku slāpekļa daudzumu, atgādinām, ja slāpekļa līdzsvars ir izjaukts, tad cilvēkiem parasti ir vērojami vielmaiņas traucējumi un tie, savukārt, atkal provocē daudzu slimību rašanos un var novest pie pārdabiskas svara zaudēšanas. Pie pareizas fiziskās slodzes, olbaltumvielas, pārsvarā tiek izmantotas kaulu attīstībai un muskuļu masas audzēšanai.

Imūnās sistēmas nostiprināšana

Fiziskā attīstīšanās ir vajadzīga visiem, jo sports ir spējīgs manāmi iespaidot cilvēka veselību. Bet, pirms treniņu uzsākšanas ir svarīgi noskaidrot savas individuālas, fiziskās iespējas, lai varētu izvēlēties tādu sporta veidu, kurš jums patiks, sagādās baudu un ar kurš atbildīs jūsu fiziskajām dotībām. Tā var būt ātra pastaiga, nūjošana, lēns skrējiens, braukšana ar velosipēdu, peldēšana, aerobika, trenažieru zāle, u. t. t. Katra, no šīm kustības formām, labvēlīgi iespaido cilvēka organismu, tikai vajag mācēt pareizi novērtēt savas fiziskās spējas, jo pārlieku liela slodze var izprovocēt dažādas saslimšanas un būt bīstama cilvēka organismam.

bernu-speles

Bērnu attīstība. Sporta stafetes

Bumbas mešana grozā

Nostādiet abas komandās kolonnās, 2 – 3 metru attālumā no basketbola groza. Pēc signāla, pirmais komandas dalībnieks izpilda bumbas metienu grozā, tad noliek bumbu, to paņem otrais dalībnieks un atkal met grozā un tā tālāk. Vinnē tā komanda, kura vairāk reižu, bumbu iemeta grozā.

Mākslinieki

Apļa centrā stāv divi molberti ar papīru. Vadītājs izsauc divas grupas, katra grupa sastāv no pieciem cilvēkiem. Pēc vadītāja signāla, pirmie dalībnieki ņem ogli un zīmē zīmējuma sākumu, pēc vadītāja signāla, nodod ogli tālāk. Sacensību uzdevums – visiem pieciem, komandas dalībniekiem, vajag uzzīmēt uzdoto zīmējumu, ātrāk par otro komandu. Zīmējuma zīmēšana obligāti ir jāpiedalās visiem dalībniekiem. Šo sacensību laikā tiek uzdoti vienkārši uzdevumi: uzzīmēt vilcienu, velosipēdu, kuģi, automašīnu, tramvaju, lidmašīnu, utt.

Skrējiens ar trīs bumbām

Pirmais dalībnieks, pie starta līnijas, sev ērtā veidā, paņem trīs bumbas (futbola, volejbola un basketbola). Pēc signāla viņš, ar visām trīs bumbām skrien, līdz konusam un noliek tur visas trīs bumbas. Atpakaļ viņš skrien tukšām rokām. Nākamais dalībnieks, skrien tukšām rokām līdz konusam, pie kura atrodas bumbas, paceļ tās un ar bumbām atgriežas pie komandas, bet bumbas novieto 1 metra no komandas. Lielu bumbu vietā var izmantot sešas, mazas tenisa bumbiņas. Skriešanas vietā var lekt.

Rācenis

Piedalās 2 komandas pa sešiem bērniem. Tie ir – vectētiņš, vecmāmiņa, mazmeitiņa, sunīts, kaķītis un pelīte. Pie zāles pretējās sienas atrodas 2 krēsli. Uz katra krēsliņa sēž rācenis – bērns, kuram uzlikta galvā rāceņa cepure. Spēli sāk vectētiņš. Pēc signāla, viņš skrien pie rāceņa, apskrien tam apkārt un atgriežas, ņem aiz jostas vietas nākamo komandas dalībnieku (vecmāmiņu) un skrien līdz rācenim, apskrien tam apkārt, atgriežas pie komandas un ņem nākamo dalībnieku…tagad viņi jau skrien trijatā, u. t. t. Spēles beigās, aiz pelītes skrien rācenis, uzvar tā komanda, kura ātrāk izrāva rāceni.

Stafete ar riņķiem

Uz celiņa tiek novilktas divas līnijas, kuras atrodas viena no otras 20 – 25 metru attālumā. Katram komandas dalībniekam, vajag riņķi ripināt no vienas līnijas pie otras līnijas, tad atripināt to atpakaļ un atdot savam komandas biedram. Uzvar tā komanda, kura ātrāk pabeidz stafeti.

Nesēji

4 dalībnieki (pa divi no katras komandas), apstājas pie starta līnijas. Katrs saņem trīs lielas bumbas. Tās vajag aiznest līdz galamērķim un ar tām atgriezties atpakaļ. Noturēt rokās trīs bumbas ir ļoti grūti un pacelt nokritušo bumbu, bez citu palīdzības, arī ir ļoti grūti. Tāpēc “nesējiem” vajag pārvietoties ļoti uzmanīgi un lēni (distancei nevajadzētu būt pārāk garai). Uzvar tā komanda, kura ātrāk tiek galā ar savu uzdevumu.

Bumbu sacīkstes ar kāju palīdzību

Spēles dalībnieki sadalās 2 komandās. Pirmais spēlētājs raida bumbu atpakaļ, starp dalībnieku izplestajām kājām. Katras komandas, pēdējais spēlētājs pieliecas, saķer bumbu un skrien gar kolonnu, uz priekšu, apstājas kolonnas priekšgalā un atkal sūta bumbu starp izplestajām dalībnieku kājām. Uzvar tā komanda, kura ātrāk beidz stafeti.

Trīs lēcieni

Spēles dalībnieki sadalās divās komandās. 8 – 10 metru attālumā no starta līnijas, vajag novietot lecamauklu un riņķi. Pēc signāla, pirmais spēles dalībnieks, aizskrien līdz lecamauklai, ņem to rokās, uz vietas izpilda trīs lēcienus, liek to atpakaļ un atgriežas pie komandas. Otrais komandas dalībnieks, skrien, ņem riņķi, lec caur to trīs reizes un atgriežas, tā visi dalībnieki, visu laiku mainās. Kura komanda ātrāk tiks galā ar uzdevumu, tā arī būs uzvarējusi.

Aizliegtā kustība

Spēlētāji, kopā ar spēles vadītāju, apstājas aplī. Vadītājs iznāk vienu soli priekšā, lai viņu varētu vieglāk pamanīt. Ja spēlētāju ir maz, tad viņus var palūgt apstāties vienā līnijā, bet pašam apstāties viņiem pretī. Vadītājs piedāvā bērniem atkārtot tādas pašas kustības, kādas viņš parāda, bet viņi nedrīkst rādīt tās kustības, par kurām viņi ir vienojušies pirms spēles. Piemēram, nedrīkst izpildīt kustību: “Pagriezties pa kreisi”. Vadītājs, mūzikai skanot, sāk izpildīt dažādas kustības, bet visi spēles dalībnieki tās atkārto. Pēkšņi, vadītājs izpilda aizliegto kustību. Spēles dalībnieks, kurš atkārtoja “aizliegto” kustību pasper soli uz priekšu un turpina spēli.

Snaiperi

Bērni apstājas divās kolonnās. 3 metru attālumā, no katras ir jānovieto riņķis. Bērni, visi pēc kārtas met riņķī maisiņus ar smiltīm, no sākuma ar labo, tad ar kreiso roku, un cenšas trāpīt. Ja bērns ir trāpījis, tad viņa komandai pienākas viens punkts. Uzvar tā komanda, kura ir sakrājusi vairāk punktu.

Adatas acs

Gar stafetes līniju, uz grīdas ir novietoti 2 – 3 riņķi. Pēc signāla, pirmais komandas dalībnieks skrien līdz riņķim, izlien caur to, aizskrien līdz konusam un atpakaļceļā dara tieši tāpat. To pašu dara arī pārējie komandas dalībnieki. Uzvar tā komanda, kura pirmā ir tikusi galā ar uzdevumu.

ziemas-prieki

Bērnu attīstība. Ziemas spēles svaigā gaisā

Spēles svaigā ir daudz veselīgākas par spēlēm telpās. Ziemā, jūsu bērns aktīvi un ar lielu prieku piedalīsies visdažādākajās sporta spēles. Mēģināsim arī ziemā bērnu nodarbināt tā, lai viņš ir spējīgs attīstīties ne tikai fiziski, bet arī radoši. Paskatieties apkārt, visa mūsu apkārtējā vide ir viens milzīgs, bērnu radošuma attīstīšanas avots.

Ātrāk par salu

Sadaliet bērnus divās komandās, katrai komandai vajag izveidot apli. Dalībnieki, dejojot pārvietojas pa apli, kad atskan spēles vadītāja signāls, bērniem vajag sākt veidot sniega pikas. Uzvar tā komanda, kurai ir vairāk sniega piku.

Izveido sniega piku

Sadaliet bērnus trīs komandās. Divu metru attālumā no viņiem novietojiet bumbas. Pēdējais dalībnieks, kurš atrodas kolonnas beigās, pēc signāla skrien pie bumbas, no kreisās puses apskrien tai apkārt, izveido sniega piku un nostājas kolonnas priekšgalā, tad atkal skrien pēdējais komandas dalībnieks, visu izdara un apstājas kolonnas priekšgalā. Uzvar tā komanda, kura ir pirmā paspējusi izdarīt visus uzdevumus.

Spēles nav tikai atpūta, spēles tās ir pilnvērtīgas sporta stundas. Jau no trīs gadu vecuma var sākt ar bērnu mācīties mešanu.

Trāpīgais strēlnieks

Izvēlēties laukumā, jebkuru priekšmet, kurā var iemest sniega pikas. Apstājieties no tā 5 metru attālumā un metiet piku. Pakāpeniski palieliniet attālumi līdz grozam.

Āliņģa saimnieks

Laukumā tiek izrakts “āliņģis”, tajā tiek ielikta sniega pika, tad izvēlas vienu dalībnieku, kurš būs “āliņģa saimnieks”, visi pārējie dalībnieki apstājas 5 – 7 metru attālumā no “āliņģa”. “Āliņģa saimnieks” nosauc kāda spēles dalībnieka vārdu, tad paņem no “āliņģa” sniegu un cenšas trāpīt nosauktajam bērnam. Ja bērnam trāpa, tad viņam ir jāizstājas no spēles. Ja “āliņģa saimnieks” netrāpa, tad no spēles, izstājas viņš.

Sākot no 3 – 4 gadu vecuma bērni labprāt mācās slidināties pa ledu. Jūs varat uz horizontāla celiņa novietot karodziņu un piedāvāt bērnam aizslidināties līdz tam, atsperoties tikai vienu reizi.

Braucam pa tuneli

No kartona, dažādām nūjām vai putuplasta izveidojiet virs celiņa “lokus”, aptuveni 50 cm augstus, tā, lai slīdot bērns tos neaizskartu.

Var mēģināt ne tikai slīdēt, bet arī mācīties rāpot.

Blēži

Visi spēles dalībnieki apstājas aplī. Spēles vadītājs lēkā apkārt bērniem. Lēkāšanas laikā, viņš neuzkrītoši, kādam no spēles dalībniekiem nomet sniega piku, tā, lai neviens neredz. Ja vadītājs paspēj apskriet apli līdz tam brīdim, kamēr spēlētājs ierauga sniega piku, tad viņi mainās lomām. Bet, ja bērns ir pamanījis sniega piku, tad viņš to paceļ, mēģina panākt vadītāju un trāpīt viņam ar piku, pirms tas ir paspējis apstāties viņa vietā. Ja tas bērnam neizdodas, tad viņi mainās vietām. Spēle var turpināties tālāk. Svarīgs noteikums – spēlētāji nedrīkst pagriezties, noskatīties un teikt priekšā, vadītājs pa apli skrien tikai vienā virzienā.

Zvirbulīši

Sniegā vajag uzzīmēt apli. Aplī atrodas vadītājs “vārna”, zvirbulīši atrodas ārpus apļa. Pēc signāla, “zvirbulīši” lec iekšā aplī, bet “vārna” tos cenšas noķert. Kad mazajiem putniņiem draud briesmas būt noķertiem, viņi izlec no apļa. Ja “vārnai” izdodas noķert “zvirbulīti”, tad viņi mainās vietām.

Mācāmies slēpot un slidot

Mācīties slēpot, var sākt jau no 2 – 3 gadiem. Vispirms bērnam iemāciet vienkārši stāvēt uz slēpēm. Ja jūs mācāt bērnu slēpot samērā aukstā laikā, tad iemāciet viņam gaisu ieelpot caur degunu, bet izelpot caur muti. Kad bērns gūs pirmās iemaņas slēpošanā (aptuveni 5 – 6 gadu vecumā), var sāt izmantot slēpes ar speciālajiem slēdžiem, kāja tajā vecumā jau ir stabila un bērnam būs vieglāk regulēt slēpes. Bērnam obligāti jāparāda un jāizstāsta, kā pareizi jātur nūjas. Pacelšanos un nolaišanos no kalna, labāk atlikt līdz 7 gadu vecumam. Pats galvenais, tiem cilvēkiem, kuri māca bērnus slēpot, nodarbību laikā pašiem vajag atrasties uz slēpēm.

Kuram labāk slīd slēpes?

Nolieciet, visas slēpošana trases garumā daudzkrāsainus konusus vai karodziņus. To attālumam, vienam no otra jābūt 30 cm. Paziņojiet noteikumus, ka šajās sacensībās uzvarēs tas, kurš no konusa līdz konusam aizslīdēs ar mazāk soļiem. Atgādiniet bērniem, ka lai slēpes labāk slīdētu nevajag saspringt, bet gan veikt enerģiskus grūdienus ar nūjām un jāpalīdz kustībai ar visu ķermeni. Otro slīdošo soli vajag veikt tad, kad gandrīz ir apstājusies pirmā soļa slīdēšana. Vislabākais laiks, lai mācītos slēpot ir no plkst. 10 – 12, temperatūra no 5 – 8 grādiem Celsija un no 14 – 15 grādiem Celsija. Ilgums – aptuveni 20 – 30 minūtes.

Slidot mācīties, vislabāk, ir no 5 – 6 gadu vecuma, tāpēc, ka līdz šīm laikam, bērniem ir ļoti vājas kājas. Tad, kad kājas jau ir “noformējušās” un varat doties slidot, atcerieties, slidām ir jābūt labi uzasinātām, lai bērna kājas neslīd katra uz savu pusi. Parādiet bērnam, kā pareizi vajag šņorēt zābakus un palūdziet, lai viņš to izdara patstāvīgi. Ja mācāt bērniem slidot, tad ir vēlams, lai arī jūs pats atrastos uz slidām.