sports-veseliba

Par labu veselību vienmēr rūpējas sportošana

Varbūt jūs esat dzirdējuši tādu izteicienu, ka kustības, pēc savas iedarbības, var aizstāt jebkuras zāles, bet visas pasaules zāles, pēc savas iedarbības, nevar aizstāt kustības. Tāpēc, nav nekāds brīnums, ka mūsu veselība ir ļoti atkarīga no kustībām. Regulāra sportošana ir spējīga nostiprināt un uzlabot mūsu organisma vispārējo stāvokli, sportošanai ir pozitīva iedarbība uz mūsu psihi, koordināciju un spēju koncentrēties. Jebkurš ārsts jums pateiks, ka labas veselības pamatā ir kustības un nervu sistēmas veselība nevis zāļu pirkšana kredītā online sesxebi un sevis ārstēšana ar šīm dārgajām zālēm, kas nemaz nav tik labas un galu galā izputina tevi, jo aizdevumi swrafi sesxebi agri vai vēlu būs jāatmaksā.

Sportošana ir ne tikai labs profilakses līdzeklis, lai novērstu daudzas slimības, bet tā var izrādīties ļoti noderīga, organisma atjaunošanai, pēc slimībām un operācijām. Piemēram, lēna skriešana ir visefektīvākais veids, kā nostiprināt sirds – asinsvadu sistēmu, tāpēc, ka skrienot, skābekļa patēriņš ir daudzas reizes lielāks nekā tad, kad ķermenis atrodas miera stāvoklī. Gados vecāku cilvēku, kuri katru dienu skrien, sirds – asinsvadu sistēma, neko daudz neatšķiras no jaunu cilvēku sirds – asinsvadu sistēmas.

Kustība ir dzīvības pamats. Diez vai kāds no mums šaubās par o, ka cilvēka ķermenis ir lieliski piemērots kustībām, apveltīts ar labu kustības aparātu un visas orgānu sistēmas ir cieši saistītas ar cilvēka fizisko aktivitāti.

Hormonālais fons

Kustības ļoti ietekmē normālu dziedzeru funkcionēšanu. Vairogdziedzeris izdala lielu daudzumu hormon, tie veicina metabolismu un palielina enerģiju, jebkurā diennakts laikā. Virsnieru dziedzeri, kustību laikā, izdala lielu daudzumu adrenalīna, šis hormons palielina aktīvo impulsu daudzumu un arteriālo asinsspiedienu, līdz ar to palielinās muskuļu darbība un kortizola līmenis, kurš stimulē ogļhidrātu uzglabāšanu aknās.

Vēl jāpiemin tas fakts, ka aizkuņģa dziedzeris, šajā laikā izstrādā kārtējo insulīna devu, līdz ar to šūnas saņem vairāk glikozes un glikozes līmenis asinīs samazinās. Tas nozīmē, ka sportošana un fiziskās aktivitātes ir lielisks profilakses līdzeklis pret II tipa cukura diabētu.

Imūnā sistēma

Zinātnieki ir pamanījuši, ka pēc 10 – 12 nedēļām aktīvas sportošanas, antivielu daudzums, mūsu organismā, ir manāmi palielinājies, tas nozīmē, ka mūsu pretošanās spēja, pret dažādām slimībām ir paaugstinājusies. Ikdienā, mēs šo procesu saucam par “imunitātes nostiprināšanu”.

Plaušas

Aktīvs cilvēks elpo ne biežāk par parastu cilvēku, bet viņš to dara ar lielāku skābekļa izmantošanu. To sauc par pareizu elpošanu. Jebkurš treneris, jums paskaidros, kā vajag pareizi elpot, lai piesātinātu ar skābekli visus orgānus un audus.

Aknas

Paaugstināta vajadzība pēc ogļhidrātiem, veicina glikogēna uzkrājumus asinīs. Intensīvas un ilgstošas slodzes gadījumā, aknas neitralizē lielu daudzumu cukura asinīs, kurš nokļūstot šūnās, pārvēršas par tīru enerģiju.

Nervu sistēma

Tiem cilvēkiem, kuri ievēro veselīga dzīves veida pamatus, palielinās asinsrites procesi, dažādās smadzeņu daļās, aptuveni, par vienu trešdaļu. Manāmi palielinās jaunu šūnu veidošanās hipotalāmā, bet tas nozīmē, ka mums uzlabojas atmiņa un koncentrēšanās spējas. Nervu šūnas, savukārt, veicina endorfīnu izdalīšanos, bet tie, savukārt, atbild par cilvēka psihes stāvokli un viņa garastāvokli.

Sirds un asinsvadu sistēma

Zinātnieki jau sen ir pierādījuši, ka regulāra sportošana palīdz sirdij tikt galā ar daudziem, dzīvībai svarīgiem uzdevumiem. Mūsu organisms ir aprīkots, ar tā saucamajiem, venozajiem vārstuļiem, kuru muskuļu saraušanās un izplešanās rezultātā, asinis un limfa nonāk augšējā ķermeņa daļa, bet it īpaši sirdī.

Bet šī sistēma darbojas tikai tad, kad muskuļi strādā ar pilnu slodzi. Ja, kustībā, ir kaut kādi ierobežojumi, vai arī ja muskuļi ir vāji, tas neļauj asinīm virzīties tā, kā tas būtu vajadzīgs. Asinis sāk uzkrāties asinsvados, bet tas, savukārt, veicina asinsvadu paplašināšanos, varikozo vēnu slimību rašanos un trombozes veidošanos.

Kustību – balsta sistēma

Aktīva sportošana palielina kaulu audu blīvumu, tas ir labs profilakses līdzeklis pret osteoporozi gados vecākiem cilvēkiem.

Veselā miesā – vesels gars

Sportošana un veselība ir cieši saistītas:

  • Sports lieliski cīnās ar lieko svaru.
  • Aktīva kustēšanās mazina depresijas simptomus.
  • Fiziski aktīvi cilvēki var ātrāk tikt galā ar stresa hormoniem.
  • Sports palīdz novērst Alcheimera slimību.
  • Ārstnieciskā vingrošana palīdz atbrīvoties no sāpēm mugurā.
  • Pastaigas vai lēna skriešana var palielināt kaulu blīvumu.
  • Regulāra nodarbošanās ar sportu palīdz cilvēkiem ar išēmisko sirds slimību.
  • Sports pazemina arteriālo spiedienu.
  • Sports ir spēcīgs profilakses līdzeklis cīņā pret vēzi.
motivacija-sportot

Kā piespiest sevi sportot?

Kādreiz, par savu skaistumu un veselību mums nākas cīnieties. Kāpēc cīnīties? Tāpēc, ka pārvarēt slinkumu, izmainīt kaut ko savā dzīvē ir ļoti grūti. Bet nekas nav neiespējams, ari šajā gadījumā, galvenais ir izvirzīt pareizus mērķus.

Sastādiet priekš sevis grafiku, ar ko jūs sāksiet, kāpēc jums tas vajadzīgs, kādus mērķus vēlaties sasniegt galarezultātā. Stingri ievērojiet, rezultāta sasniegšanai, nepieciešamo darbību secību. Bet, mēs pacentīsimies jums palīdzēt pārvarēt slinkumu un sasniegt jūsu izvirzītos mērķus.

Sabiedrība

Visas, mūsu dzīves garumā, blakus mums atrodas daudz cilvēku, tie ir mūsu vecāki, vectētiņi un vecmāmiņas, brāļi un māsas, draugi, paziņas, kolēģi un cilvēki, kurus mēs sastopam savas dzīves gaitā. Katrs no viņiem mums kaut ko iemāca, sniedz padomus, kurus ne vienmēr sadzirdam un gribam izmantot. Tāpēc, pacentieties ieklausīties to cilvēku padomos, kuri tāpat kā jūs, kādreiz ir iesākuši sportot, vienalga kādu iemeslu dēļ, lai atgūtu veselību, lai iegūtu skaistu ķermeni, lai labi justos, vai arī kādu citu iemeslu dēļ. Ieklausieties viņu lietišķajos padomos, izmantojiet viņu pieredzi un dalieties ar citiem savā pieredzē, pierakstiet visu un izanalizējiet to.

Gūstiet labumu no sociālajiem tīkliem

Sāciet nodarboties ar sportu un izstāstiet to apkārtējiem cilvēkiem. Pēc rezultātu, kaut arī nelielu, sasniegšanas, fotografējaties un ievietojiet fotogrāfijas sociālajos tīklos. Jūs paši pamanīsiet atšķirību, kāda bija pirms tam un kāda ir tagad. Iedvesmojošie komentāri liks jums sasniegt vēl labākus rezultātus. Vairāk uzmanības veltiet sporta ziņām, iesaistieties forumos, kur tiek apspriesta šī tēma, pacentieties pulcināt sev apkārt domubiedrus. Apmeklējiet sporta pasākumus un ja ir iespēja, piedalieties tajos.

Lūdziet atbalstu savam draugam vai draudzenei

Ja jūs esat nolēmis nodarboties ar sportu, tad ir ļoti svarīgi saņemt atbalstu no tuvākajiem cilvēkiem. Jums būs daudz vieglāk pārvarēt slinkumu, ja jūsu draugs vai draudzene novērtēs to, ko jūs darāt un pēc iespējas biežāk izteiks jums komplimentus un uzmundrinošus vārdus, motivēs jūs treniņam, tad, kad jums nu ne pavisam negribēsies to uzsākt.

Lūdziet palīdzību savam trenerim

Ja jums ir labs treneris – tas nozīmē, ka jums ir ļoti paveicies un jums ir lielas izredzes sasniegt vēlamos rezultātus. Klausieties ko viņš stāsta, ieklausieties viņa padomos, palūdziet, lai viņš parāda to cilvēku fotogrāfijas, kuriem jau ir izdevies sasniegt rezultātus.

Centieties līdzināties sabiedrība pazīstamiem cilvēkiem

Paskatieties uz pazīstamiem cilvēkiem, piemēram, uz Madonnu. Neskatoties uz saviem gadiem, viņa joprojām ir lieliskā fiziska formā. Mēs no viņas varam ņemt piemēru, ja viņai tas sanāca, tātad tas nav nekas neiespējam, tātad arī mēs to varam.

Izmantojiet tabulas

Katru dienu, bet vēl labāk vairākas reizes dienā, izmēriet savu jostas vietu. Tajā brīdī, kad jūs pamanīsiet, ka sports ir devis jau manāmus rezultātus (it īpaši tajā gadījumā, ja sportot esat sākuši, lai nomestu lieko svaru), jūs vairs apstāties nevarēsiet. Bet vēl labāka motivācija sportot ir tad, kad aizejot uz veikalu jūs varat iegādāties apģērbu, kuram ir daudz mazāks izmērs.

Pierakstiet rezultātus

Ši metode jau ir ļoti sena, bet tā joprojām ir populāra. Obligāti pierakstiet savus sasniegtos rezultātus., bet vēl labāk, ievietojiet savu fotogrāfiju fotošopā un katru reizi atzīmējiet panākumus tajā ķermeņa daļa, kur jūs esat tos sasniedzis.

Izmantojiet psiholoģiju

Šī metode tika izstrādāta jau 1984. gadā. Paņemiet burtnīcu un uzzīmējiet tabulu, kurā būs divas sadaļas. Katrā sadaļā ierakstiet:

  • Kāds labums no tā ir man un manam ķermenim.
  • Ko es zaudēšu.

Pirmajā sadaļā varam rakstīt, piemēram, par veselību, otrajā – par naudu. Nebaidieties rakstīt patiesību, jo tā nāks tikai par labu. Iemācieties pieņemt sevi.

Citi līdzekļi

  • Nopērciet diskus ar filmām, kuras jūs mudinās sasniegt vēlamos rezultātus, tad kad “nolaižas rokas”, skatieties tās, gūstiet iedvesmu un turpiniet uzsākto darbu.
  • Noslēdziet derības. Tas nozīme, saderiet uz kaut ko būtisku. Izvelieties to, ko jums ļoti gribas, piemēram, braucienu uz kādu eksotisku zemi.
  • Sacentieties. Ja esat satikuši cilvēku, kuram mērķi ir tieši tādi paši kā jums, sacentieties ar viņu, piemēram, kurš ātrāk sasniegs kaut kādus noteiktus rezultātus.
  • Izmantojiet skopumu. Nopērciet uz sporta zāli visdārgāko abonementu, lai jums būtu žēl izlaist nodarbības, par kurām jūs tik dārgi esat samaksājis.
  • Uzmundriniet sevi ar pozitīvām emocijām.
peldesana

Vēlreiz par vienu no skaistākajiem sporta veidiem – peldēšanu

Peldēšana ir viens no skaistākajiem sporta veidiem, kurš ļoti labi ietekmē visu mūsu organismu. Peldēšana uzlabo asinsriti, stimulē sirds darbību, nostiprina elpošanas sistēmu, kaulu audus, mugurkaulu, formē stāju, uzlabo mūsu pašsajūtu.

Par peldēšanu varam teikt, ka tas ir viens, no vispieejamākajiem sporta veidiem, tāpēc, ka peldēt mēs varam iemācīt, pat mazu bērnu, kurš pateicoties peldēšanai, ātri vien kļūs fiziski spēcīgs un izturīgs (atbilstoši savam vecumam). Nodarboties ar šo sporta veidu, var sākt jau ļoti agrā vecumā. Der atgādināt, ka nostiprināt kaulus un muskuļus ir nepieciešams ne tikai jauniem cilvēkiem, bet arī pusmūža cilvēkiem, tātad, tas nozīmē, ka arī viņiem ir nepieciešama peldēšana.

Vislabāk, ar peldēšanu nodarboties ir divas reizes nedēļā pa 45 minūtēm. Tas ir standarta laiks, kurš jums parasti tiek piešķirts baseina apmeklējumam. Bet vasarā, svaigā gaisā, dabīgās ūdens tilpnēs, jūs varat peldēties gandrīz vai katru dienu, protams, ja jums ir tāda iespēja. Nodarbību ilgumu – 45 minūtes, mainīt gan nevajadzētu, jo tas ir visoptimālākais variants. Ja jūs, peldēsieties ilgāku laiku, tad pastāv risks pazaudēt koordināciju un iedzīvoties “jūras drudzī”.

Vislabākais laiks, lai dotos peldēties ir plkst. 7 – 9 no rīta un vakarā no plkst. 18 – 20. Rīta stundās organisms ir atslābinājies un ļoti labi uztver tādus slodzi, jo dodoties ūdenī, jūs nokļūstat daudz blīvākā vidē, jums uzreiz mainās kustību koordinācija un spēka slodze. Tātad, tas nozīmē, ka jūs varēsiet peldēt ar maksimālu atdevi.

Vakara stundas, tieši tāpat, kā rīta stundas labvēlīgi ietekmē slodzes sistematizēšanu. Organisms jau ir saņēmis dienas slodzi un vairs tik stipri nereaģēs uz vides maiņu, vienkārši, jums būs iespēja atbrīvoties no maksimālā kaloriju daudzuma. Pateicoties šim procesam, jūs ne tikai atjaunosiet veselību, bet arī atbrīvosieties no noteikta daudzuma nevēlamās ķermeņa masas. Bet tas notiks, tikai tajā gadījumā, ja jūs ievērosiet diētu, izslēgsiet no savas ēdienkartes pārāk treknu barību. Der atzīmēt, ka jebkura pārvietošanās ūdenī, veicina svara zudumu. Eksistē, pat speciāli vingrojumu kompleksi, pateicoties kuriem, jūs varēsiet zaudēt liekos kilogramus.

Bērniem ieteicams nodarboties ar peldēšanu, divas reizes nedēļā, aptuveni 30 – 40 minūtes, vai arī 45 minūtes, bet ar nelielu pārtraukumu. Vecāka gada gājuma cilvēkiem vēlams peldēt trīs reizes nedēļā pa 30 minūtēm. Tas nepieciešams ir tāpēc, lai organisms neaizmirstu to slodzi, kuru saņēma iepriekšējo nodarbību laikā. Mērenība un regularitāte, vislabākajā veidā, palīdzēs jums nostiprināt kaulu audus.

Pozitīvā, peldēšanas iedarbība uz cilvēka pašsajūtu ir unikāla. Peldēšana palīdz nostiprināt veselību un uzlabot ārējo izskatu. Tā palīdz attīstīt izturību, attīsta lokanību, palielina mūsu darba spējas. Peldēšana ir viens no saudzīgākajiem sporta veidiem, tāpēc, ka varbūtība, gūt traumas, nodarbojoties ar šo sporta veidu, ir minimāla. Ūdenī, cilvēka masa samazinās 190 reizes, bet iedzimtā spēja, turēties virs ūdens , ļauj izvairīties no sasitumiem. Baseinā var trenēties pat tāds cilvēks, kurš pirms tam nekad nav nodarbojies ar sportu. Tātad, peldēšana, ir labākais variants, ja jums spēka sporta veidi nav piemēroti, ja jums ir problēmas ar locītavām, muguru, lieko svaru, kā arī grūtniecības laikā.

Peldēšana nostiprina visu organismu, tāpēc, ka tās laikā tiek izmantotas visas, galvenās muskuļu grupas, protams, ka tas būs atkarīgs no tā, kādu peldēšanas veidu jūs izvēlēsieties. Peldēšanas laikā tiek trenēti vēdera muskuļi, roku muskuļi, gurnu muskuļi, u. t. t. Peldēšana trenē ne tikai muskuļus, bet arī nostiprina locītavas, padara tās elastīgākas. Par peldēšanu jāsaka, ka tā pieder pie aerobām nodarbībām – trīs minūšu peldēšanas laikā , muskuļi patērē maksimālo skābekļa daudzumu. Pateicoties peldēšanai, jums var samazināties arteriālais asinsspiediens, bet tas, savukārt, samazina risku saslimt ar sirds – asinsvadu slimībām. Peldēšana optimizē sirds ritmu un asinsriti. Peldēšanas laikā, samazinās elpošanas biežums, pastiprinās asins pieplūdums plaušām – tas ir visīsākais ceļš, lai sadedzinātu liekās kalorijas.

Nodarbojoties ar jebkuriem aerobiem sporta veidiem, organisms izlieto maksimālo daudzumu skābekļa un strādā optimālajā režīmā, bet termoregulācija, pie ūdens temperatūras 26 – 28 grādi, iedarbojas uz siltuma regulēšanas procesiem mūsu organismā un sākas organisma norūdīšanās process, uzlabojas ādas funkcionālās īpašības.

Daudzi cilvēki, peldēšanu uzskata par nenopietnu sporta veidu, bet viņi dziļi maldas, tāpēc, ka nodarbības ūdenī var sniegt nenovērtējamu labumu mūsu organismam, tieši tāpat, kā pārējie sporta veidi.

sporta-speles

Sporta spēles

Sporta spēles ir sporta veids, kurā tiek izmantotas ar dažādām kustībām saistītas spēles. Sporta spēles ir dažādas un tām ir ļoti dažāda ietekme uz organismu. Ja, šīs spēles mēs uzskatām par fiziskajiem vingrinājumiem, tad vajag teikt, ka tām piemīt daudz īpašību. Nepārtrauktā stāvokļa maiņa, kurs notiek spēles gaitā , liek spēles dalībniekiem reaģēt uz pretinieka darbībām, izpildīt vajadzīgās un nepieciešamās kustības. Tāpēc, sporta spēles daudz vairāk nekā, nekā citi fiziskie vingrinājumi, kuros jau iepriekš ir zināmas kustības, piemēram, vingrošanā, vai skriešanā un peldēšanā, attīsta tādas vērtīgas īpašības, kā piemēram, atjautību, izlēmību, spēju ātri orientētie neparedzētos apstākļos. Nepieciešamība, ievērot noteiktos noteikumus spēlētājos audzina disciplīnu, spēles komandās audzina arī spēju sadarboties kolektīvā, attīsta māku izpalīdzēt. Daudzveidīgās kustības un daudzveidīgais to salikums, veicina muskuļu attīstīšanos, attīsta labu reakciju, kustību koordināciju.

Visas sporta spēles, lielākā vai mazākā mērā attīsta acu mēru, pastiprināta muskuļu darbība, sporta spēļu laikā, regulē nervu darbību un paaugstina elpošanas orgānu funkcionālās iespējas, uzlabo asinsriti, vielmaiņu, paaugstina organisma kopējo izturību.

Iedarbības pakāpe uz organismu, sporta spēļu laikā, galvenokārt, ir atkarīga no to muskuļu darba, kuri tiek iesaistīti šajā procesā. Jo daudzveidīgāki un sarežģītāki ir spēles noteikumi, jo vairāk tajā ir kustību, kuras ir saistītas ar muskuļu darbību (ātra skriešana, lēcieni, cīņas paņēmieni, u. c.), jo vairāk un ātrāk spēles dalībnieki pārvietojas pa laukumu, jo vairāk šī spēle iedarbojas uz organismu, jo lielāku labumu tā sniedz daudzpusīgākai fiziskai attīstībai. Jebkuras spēles laikā tiek izmantoti daudzveidīgi paņēmieni, dažāds temps, fizioloģiskā slodze, tas viss liks atšķirīgi justies gan iesācējiem, gan pieredzējušiem dalībniekiem. Bet, neskatoties uz visiem šiem faktoriem, jebkura spēle saglabā, tikai tai piemītošo ietekmi uz organismu. Tāpēc, ir ļoti svarīgi, dažādu dzimumu pārstāvjiem, dažāda vecuma pārstāvjiem un cilvēkiem ar dažādu veselības stāvokli, izmantot tās sporta spēles, kuras ir atbilstošas viņu kategorijai.

Visas, vispopulārākās sporta spēles mēs varam nosacīti iedalīt 3 grupās.

Pirmā grupa – badmintons, volejbols, galda teniss. Šīm spēlēm ir raksturīgs daudzveidīgs kustību apjoms (sitieni pa bumbu, lēcieni, u. t. t.). šīs kustības veicina kustību reakciju, kustību koordināciju. Jāpiebilst, ka kustību ierobežojumi laukumā, it īpaši iesācēju vidū, pazemina fizisko attīstību šo spēļu laikā. Toties, nelielā fiziskā slodze un izpildāmo elementu vienkāršība, padara šīs spēles plaši pieejamas abu dzimumu pārstāvjiem, kuriem ir dažādi vecumi un dažāda fiziskā sagatavotība. Pateicoties, lielajai kustību daudzveidībai šīs spēles ir ļoti vērtīgas fiziskās attīstības veicināšanai.

Otrā grupa – basketbols, rokas bumba. Šīs spēles, no iepriekš minētās grupas atšķiras ar to, ka to laikā kustības ir daudz daudzveidīgās un intensīvākas, uz kaukuma situācijas mainās daudz biežāk, spēlētāji laukumā pārvietojas ļoti ātri. Visi šie nosacījumi veicina daudzpusīgu fizisko attīstību – ātrumu, veiklību, spēku, kā arī fizisko izturību. Šī, sporta spēļu grupa, ir pieejama gan vīriešiem, gan sievietēm, kuri nav vecāki par 40 gadiem, tāpēc, ka lielais daudzums ātro kustību, ātrais temps un kustīgums, rada augstu fizisko slodzi.

Trešā grupa – vīriešu sporta spēles, visiecienītākās no tām – futbols un hokejs. Kaut gan jau sen aiz muguras ir tas laiks, kad šīs spēles spēlēja tikai vīrieši, tagad šie sporta veidi ir iecienīti arī sieviešu vidū. Šis spēles varam raksturot kā spēka spēles.

Šo spēļu laikā, kustības ir vēl daudzveidīgākas un sarežģītākas, spēles laikā bieži mainās tās temps un virziens. Šī spēles, vairāk par citām spēlēm, attīsta muskulatūru un muskuļu izturību, kā arī kopējo fizisko izturību. Futbols un hokejs, pozitīvi ietekmē, ne tikai fizisko attīstību, bet arī palīdz cilvēkam attīstīt sevī gribasspēku, drosmi, izlēmību, veiklību un daudz citu, labu rakstura īpašību. Šo spēļu laikā ir jāsaskaras ar lielu fizisko slodzi, tāpēc šīs sporta spēles, vislabāk der jauniem, izturīgiem cilvēkiem. Šai sporta spēļu grupai klāt varam pieskaitīt vēl vienu sporta spēli – regbiju, kurš uz organismu iedarbojas, gandrīz, tieši tāpat, kā futbols.

sporta-ietekme

Kā sports iespaido cilvēku veselību?

Mēs dzīvojam laikmetā, kurā jaunākās tehnoloģijas ir ļoti atvieglojušas mūzu dzīvi, bet līdz ar to, mūsu priekšā ir nostājusies cita problēma un tā ir saistīta ar mūsu kustēšanos. Cik daudz mēs kustamies, skrienam, lecam, sportojam? Tagad par šo problēmu tiek daudz runāts, priecē arī tas fakts, ka gan jauni, gan gados vecāki cilvēki ir sākuši par to aizdomāties un vairāk pievērsties sportam. Tas nozīmē, ka cilvēki arvien vairāk tiecas pēc veselīga dzīves veida, cenšas sevi izturēt labā fiziskā formā. Tas ir saprotams, jo aktīvāks mēs nodarbojamies ar sportu, jo aktīvāki mēs kļūstam arī ikdienas dzīvē, mums ir vairāk enerģijas un mēs esam daudz vairāk apmierināti ar sevi.

Sporta veidi ir ļoti dažādi, galvenais, ir sameklēt to, kurš jums vislabāk patīk un ja jūs vēl nesportojot, tad ir pēdējais laiks sāk to darīt, sevis paša labā. Ja jums nav iespējas apmeklēt sporta zāli, tad var iegādāties kādu no mājas trenažieriem. Tagad tie tiek piedāvāti ļoti plašā izvēlē. Nodarbojoties ar sportu, jūs ne tikai uzlabosiet savu veselību, bet arī iegūsiet daudz skaistāku figūru, atbrīvosieties no stresa un sasprindzinājumu un gūsiet baudu no procesa.

Sports kalpo par profilakses līdzekli pret daudzām saslimšanām un rada labvēlīgu iedarbību uz visiem, cilvēka dzīvībai nepieciešamajiem orgāniem, ļauj dzīvot aktīvu, laimīgu un pilnvērtīgu dzīvi.

Kā sports iespaido mūsu veselību?

  • Fizisku vingrinājumu laikā, cilvēka organismā paātrinās metabolisma procesi, rezultātā – intensīvāk tiek sadedzinātas tauku šūnas.
  • Sports palīdz nostiprināt imūno sistēmu, mēs kļūstam daudz noturīgāki pret vīrusu un saaukstēšanās slimībā, kā arī pret daudzām citām slimībām.
  • Regulāri treniņi veicina veselīgu dzīves veidu, palīdz atbrīvoties no tabakas un alkoholisko dzērienu atkarības.
  • Sports ļoti labvēlīgi iespaido mugurkaulu, izveidi skaistu stāju.
  • Pastāvīgas, sporta nodarbības veicina muskuļu attīstību, palīdz cilvēkam uzturēt labu fizisko formu.

Kustību – balsta sistēma

Kustību – balsta sistēmā ietilpst kauli locītavas, muskuļi, cīpslas un saistaudi. Regulāru treniņu laikā, muskuļu šķiedras paliek blīvākas. Tas nozīmē, ka šūnas nonāk tādā stāvoklī, kurš ir atkarīgs no pietiekama minerālvielu, vitamīnu, skābekļa un barības vielu, daudzuma organismā.

Vajag mācēt, prasmīgi sadalīt slodzi uz locītavām, citādāk var iedzīvoties tādās slimībās, kā osteoartroze, artroze vai osteohondroze. Šo slimību laikā tiek traumēti locītavu skrimšļi. Lai jūsu kustību – balsta sistēma attīstītos vispusīgi, ir nepieciešams ne tikai sportot, bet arī apgādāt to ar visiem nepieciešamajiem vitamīniem un minerālvielām. Ļoti svarīga loma šajā procesā ir C vitamīnam, kurš stimulē saistaudu un cīpslu attīstīšanos, kā arī fosforam un kalcijam, kuri palīdz kauliem kļūt stiprākiem.

Sirds – asinsvadu sistēma

Mērenas un regulāras sporta nodarbības, labvēlīgi ietekmē asinsvadus, palīdz novērst trombu veidošanos vēnā un vēnu varikozi apakšējās ekstremitātēs. Pateicoties fiziskajai slodzei, notiek manāma eritrocītu palielināšanās, tas ļauj audus, labāk apgādāt ar skābekli un tie pakāpeniski kļūst izturīgāki un elastīgāki.

Sportistiem, sirds, vienas saraušanās laikā ir spējīgā pārpumpēt vairāk asiņu, nekā tiem, kuri izvairās no fiziskās slodzes. Tāpēc, speciālisti iesaka nodarboties ar sportu, arī vecāka gada gājuma cilvēkiem, lai novērstu tādas slimības, kā išēmija, ateroskleroze un hipertonija.

Elpošanas sistēma

Cilvēkiem, kuri izvairās no sporta, plaušas, tilpuma ziņā ļoti atšķiras no to cilvēku plaušām, kuri nodarbojas ar sportu. Regulāri nodarbojoties ar sportu, palielinās plaušu tilpums, pēc tam – bronhu, kā arī notiek papildus elpošanas maisiņu – alveolu, atvēršanās. Sports palīdz daudz labāk apgādāt ar asinīm, visus, cilvēka iekšējos orgānus, pateicoties tam, notiek nepārtraukta skābekļa piegāde visas organismam.

Pastāvīga, fiziska slodze palielina plaušu ventilācijas procesu, tāpēc arī tie cilvēki, kuri nodarbojas ar sportu, daudz retāk slimo ar plaušu iekaisumu un bronhītu.

Izmaiņas vielmaiņas procesos

Sports ļoti labvēlīgi iespaido vielmaiņas procesus, kuri notiek cilvēka organismā. Sportistiem ir vērojama stabila olbaltumvielu apmaiņa, fiziskā slodze ļauj organismam izlietot lielāku slāpekļa daudzumu, atgādinām, ja slāpekļa līdzsvars ir izjaukts, tad cilvēkiem parasti ir vērojami vielmaiņas traucējumi un tie, savukārt, atkal provocē daudzu slimību rašanos un var novest pie pārdabiskas svara zaudēšanas. Pie pareizas fiziskās slodzes, olbaltumvielas, pārsvarā tiek izmantotas kaulu attīstībai un muskuļu masas audzēšanai.

Imūnās sistēmas nostiprināšana

Fiziskā attīstīšanās ir vajadzīga visiem, jo sports ir spējīgs manāmi iespaidot cilvēka veselību. Bet, pirms treniņu uzsākšanas ir svarīgi noskaidrot savas individuālas, fiziskās iespējas, lai varētu izvēlēties tādu sporta veidu, kurš jums patiks, sagādās baudu un ar kurš atbildīs jūsu fiziskajām dotībām. Tā var būt ātra pastaiga, nūjošana, lēns skrējiens, braukšana ar velosipēdu, peldēšana, aerobika, trenažieru zāle, u. t. t. Katra, no šīm kustības formām, labvēlīgi iespaido cilvēka organismu, tikai vajag mācēt pareizi novērtēt savas fiziskās spējas, jo pārlieku liela slodze var izprovocēt dažādas saslimšanas un būt bīstama cilvēka organismam.

bernu-speles

Bērnu attīstība. Sporta stafetes

Bumbas mešana grozā

Nostādiet abas komandās kolonnās, 2 – 3 metru attālumā no basketbola groza. Pēc signāla, pirmais komandas dalībnieks izpilda bumbas metienu grozā, tad noliek bumbu, to paņem otrais dalībnieks un atkal met grozā un tā tālāk. Vinnē tā komanda, kura vairāk reižu, bumbu iemeta grozā.

Mākslinieki

Apļa centrā stāv divi molberti ar papīru. Vadītājs izsauc divas grupas, katra grupa sastāv no pieciem cilvēkiem. Pēc vadītāja signāla, pirmie dalībnieki ņem ogli un zīmē zīmējuma sākumu, pēc vadītāja signāla, nodod ogli tālāk. Sacensību uzdevums – visiem pieciem, komandas dalībniekiem, vajag uzzīmēt uzdoto zīmējumu, ātrāk par otro komandu. Zīmējuma zīmēšana obligāti ir jāpiedalās visiem dalībniekiem. Šo sacensību laikā tiek uzdoti vienkārši uzdevumi: uzzīmēt vilcienu, velosipēdu, kuģi, automašīnu, tramvaju, lidmašīnu, utt.

Skrējiens ar trīs bumbām

Pirmais dalībnieks, pie starta līnijas, sev ērtā veidā, paņem trīs bumbas (futbola, volejbola un basketbola). Pēc signāla viņš, ar visām trīs bumbām skrien, līdz konusam un noliek tur visas trīs bumbas. Atpakaļ viņš skrien tukšām rokām. Nākamais dalībnieks, skrien tukšām rokām līdz konusam, pie kura atrodas bumbas, paceļ tās un ar bumbām atgriežas pie komandas, bet bumbas novieto 1 metra no komandas. Lielu bumbu vietā var izmantot sešas, mazas tenisa bumbiņas. Skriešanas vietā var lekt.

Rācenis

Piedalās 2 komandas pa sešiem bērniem. Tie ir – vectētiņš, vecmāmiņa, mazmeitiņa, sunīts, kaķītis un pelīte. Pie zāles pretējās sienas atrodas 2 krēsli. Uz katra krēsliņa sēž rācenis – bērns, kuram uzlikta galvā rāceņa cepure. Spēli sāk vectētiņš. Pēc signāla, viņš skrien pie rāceņa, apskrien tam apkārt un atgriežas, ņem aiz jostas vietas nākamo komandas dalībnieku (vecmāmiņu) un skrien līdz rācenim, apskrien tam apkārt, atgriežas pie komandas un ņem nākamo dalībnieku…tagad viņi jau skrien trijatā, u. t. t. Spēles beigās, aiz pelītes skrien rācenis, uzvar tā komanda, kura ātrāk izrāva rāceni.

Stafete ar riņķiem

Uz celiņa tiek novilktas divas līnijas, kuras atrodas viena no otras 20 – 25 metru attālumā. Katram komandas dalībniekam, vajag riņķi ripināt no vienas līnijas pie otras līnijas, tad atripināt to atpakaļ un atdot savam komandas biedram. Uzvar tā komanda, kura ātrāk pabeidz stafeti.

Nesēji

4 dalībnieki (pa divi no katras komandas), apstājas pie starta līnijas. Katrs saņem trīs lielas bumbas. Tās vajag aiznest līdz galamērķim un ar tām atgriezties atpakaļ. Noturēt rokās trīs bumbas ir ļoti grūti un pacelt nokritušo bumbu, bez citu palīdzības, arī ir ļoti grūti. Tāpēc “nesējiem” vajag pārvietoties ļoti uzmanīgi un lēni (distancei nevajadzētu būt pārāk garai). Uzvar tā komanda, kura ātrāk tiek galā ar savu uzdevumu.

Bumbu sacīkstes ar kāju palīdzību

Spēles dalībnieki sadalās 2 komandās. Pirmais spēlētājs raida bumbu atpakaļ, starp dalībnieku izplestajām kājām. Katras komandas, pēdējais spēlētājs pieliecas, saķer bumbu un skrien gar kolonnu, uz priekšu, apstājas kolonnas priekšgalā un atkal sūta bumbu starp izplestajām dalībnieku kājām. Uzvar tā komanda, kura ātrāk beidz stafeti.

Trīs lēcieni

Spēles dalībnieki sadalās divās komandās. 8 – 10 metru attālumā no starta līnijas, vajag novietot lecamauklu un riņķi. Pēc signāla, pirmais spēles dalībnieks, aizskrien līdz lecamauklai, ņem to rokās, uz vietas izpilda trīs lēcienus, liek to atpakaļ un atgriežas pie komandas. Otrais komandas dalībnieks, skrien, ņem riņķi, lec caur to trīs reizes un atgriežas, tā visi dalībnieki, visu laiku mainās. Kura komanda ātrāk tiks galā ar uzdevumu, tā arī būs uzvarējusi.

Aizliegtā kustība

Spēlētāji, kopā ar spēles vadītāju, apstājas aplī. Vadītājs iznāk vienu soli priekšā, lai viņu varētu vieglāk pamanīt. Ja spēlētāju ir maz, tad viņus var palūgt apstāties vienā līnijā, bet pašam apstāties viņiem pretī. Vadītājs piedāvā bērniem atkārtot tādas pašas kustības, kādas viņš parāda, bet viņi nedrīkst rādīt tās kustības, par kurām viņi ir vienojušies pirms spēles. Piemēram, nedrīkst izpildīt kustību: “Pagriezties pa kreisi”. Vadītājs, mūzikai skanot, sāk izpildīt dažādas kustības, bet visi spēles dalībnieki tās atkārto. Pēkšņi, vadītājs izpilda aizliegto kustību. Spēles dalībnieks, kurš atkārtoja “aizliegto” kustību pasper soli uz priekšu un turpina spēli.

Snaiperi

Bērni apstājas divās kolonnās. 3 metru attālumā, no katras ir jānovieto riņķis. Bērni, visi pēc kārtas met riņķī maisiņus ar smiltīm, no sākuma ar labo, tad ar kreiso roku, un cenšas trāpīt. Ja bērns ir trāpījis, tad viņa komandai pienākas viens punkts. Uzvar tā komanda, kura ir sakrājusi vairāk punktu.

Adatas acs

Gar stafetes līniju, uz grīdas ir novietoti 2 – 3 riņķi. Pēc signāla, pirmais komandas dalībnieks skrien līdz riņķim, izlien caur to, aizskrien līdz konusam un atpakaļceļā dara tieši tāpat. To pašu dara arī pārējie komandas dalībnieki. Uzvar tā komanda, kura pirmā ir tikusi galā ar uzdevumu.

ziemas-prieki

Bērnu attīstība. Ziemas spēles svaigā gaisā

Spēles svaigā ir daudz veselīgākas par spēlēm telpās. Ziemā, jūsu bērns aktīvi un ar lielu prieku piedalīsies visdažādākajās sporta spēles. Mēģināsim arī ziemā bērnu nodarbināt tā, lai viņš ir spējīgs attīstīties ne tikai fiziski, bet arī radoši. Paskatieties apkārt, visa mūsu apkārtējā vide ir viens milzīgs, bērnu radošuma attīstīšanas avots.

Ātrāk par salu

Sadaliet bērnus divās komandās, katrai komandai vajag izveidot apli. Dalībnieki, dejojot pārvietojas pa apli, kad atskan spēles vadītāja signāls, bērniem vajag sākt veidot sniega pikas. Uzvar tā komanda, kurai ir vairāk sniega piku.

Izveido sniega piku

Sadaliet bērnus trīs komandās. Divu metru attālumā no viņiem novietojiet bumbas. Pēdējais dalībnieks, kurš atrodas kolonnas beigās, pēc signāla skrien pie bumbas, no kreisās puses apskrien tai apkārt, izveido sniega piku un nostājas kolonnas priekšgalā, tad atkal skrien pēdējais komandas dalībnieks, visu izdara un apstājas kolonnas priekšgalā. Uzvar tā komanda, kura ir pirmā paspējusi izdarīt visus uzdevumus.

Spēles nav tikai atpūta, spēles tās ir pilnvērtīgas sporta stundas. Jau no trīs gadu vecuma var sākt ar bērnu mācīties mešanu.

Trāpīgais strēlnieks

Izvēlēties laukumā, jebkuru priekšmet, kurā var iemest sniega pikas. Apstājieties no tā 5 metru attālumā un metiet piku. Pakāpeniski palieliniet attālumi līdz grozam.

Āliņģa saimnieks

Laukumā tiek izrakts “āliņģis”, tajā tiek ielikta sniega pika, tad izvēlas vienu dalībnieku, kurš būs “āliņģa saimnieks”, visi pārējie dalībnieki apstājas 5 – 7 metru attālumā no “āliņģa”. “Āliņģa saimnieks” nosauc kāda spēles dalībnieka vārdu, tad paņem no “āliņģa” sniegu un cenšas trāpīt nosauktajam bērnam. Ja bērnam trāpa, tad viņam ir jāizstājas no spēles. Ja “āliņģa saimnieks” netrāpa, tad no spēles, izstājas viņš.

Sākot no 3 – 4 gadu vecuma bērni labprāt mācās slidināties pa ledu. Jūs varat uz horizontāla celiņa novietot karodziņu un piedāvāt bērnam aizslidināties līdz tam, atsperoties tikai vienu reizi.

Braucam pa tuneli

No kartona, dažādām nūjām vai putuplasta izveidojiet virs celiņa “lokus”, aptuveni 50 cm augstus, tā, lai slīdot bērns tos neaizskartu.

Var mēģināt ne tikai slīdēt, bet arī mācīties rāpot.

Blēži

Visi spēles dalībnieki apstājas aplī. Spēles vadītājs lēkā apkārt bērniem. Lēkāšanas laikā, viņš neuzkrītoši, kādam no spēles dalībniekiem nomet sniega piku, tā, lai neviens neredz. Ja vadītājs paspēj apskriet apli līdz tam brīdim, kamēr spēlētājs ierauga sniega piku, tad viņi mainās lomām. Bet, ja bērns ir pamanījis sniega piku, tad viņš to paceļ, mēģina panākt vadītāju un trāpīt viņam ar piku, pirms tas ir paspējis apstāties viņa vietā. Ja tas bērnam neizdodas, tad viņi mainās vietām. Spēle var turpināties tālāk. Svarīgs noteikums – spēlētāji nedrīkst pagriezties, noskatīties un teikt priekšā, vadītājs pa apli skrien tikai vienā virzienā.

Zvirbulīši

Sniegā vajag uzzīmēt apli. Aplī atrodas vadītājs “vārna”, zvirbulīši atrodas ārpus apļa. Pēc signāla, “zvirbulīši” lec iekšā aplī, bet “vārna” tos cenšas noķert. Kad mazajiem putniņiem draud briesmas būt noķertiem, viņi izlec no apļa. Ja “vārnai” izdodas noķert “zvirbulīti”, tad viņi mainās vietām.

Mācāmies slēpot un slidot

Mācīties slēpot, var sākt jau no 2 – 3 gadiem. Vispirms bērnam iemāciet vienkārši stāvēt uz slēpēm. Ja jūs mācāt bērnu slēpot samērā aukstā laikā, tad iemāciet viņam gaisu ieelpot caur degunu, bet izelpot caur muti. Kad bērns gūs pirmās iemaņas slēpošanā (aptuveni 5 – 6 gadu vecumā), var sāt izmantot slēpes ar speciālajiem slēdžiem, kāja tajā vecumā jau ir stabila un bērnam būs vieglāk regulēt slēpes. Bērnam obligāti jāparāda un jāizstāsta, kā pareizi jātur nūjas. Pacelšanos un nolaišanos no kalna, labāk atlikt līdz 7 gadu vecumam. Pats galvenais, tiem cilvēkiem, kuri māca bērnus slēpot, nodarbību laikā pašiem vajag atrasties uz slēpēm.

Kuram labāk slīd slēpes?

Nolieciet, visas slēpošana trases garumā daudzkrāsainus konusus vai karodziņus. To attālumam, vienam no otra jābūt 30 cm. Paziņojiet noteikumus, ka šajās sacensībās uzvarēs tas, kurš no konusa līdz konusam aizslīdēs ar mazāk soļiem. Atgādiniet bērniem, ka lai slēpes labāk slīdētu nevajag saspringt, bet gan veikt enerģiskus grūdienus ar nūjām un jāpalīdz kustībai ar visu ķermeni. Otro slīdošo soli vajag veikt tad, kad gandrīz ir apstājusies pirmā soļa slīdēšana. Vislabākais laiks, lai mācītos slēpot ir no plkst. 10 – 12, temperatūra no 5 – 8 grādiem Celsija un no 14 – 15 grādiem Celsija. Ilgums – aptuveni 20 – 30 minūtes.

Slidot mācīties, vislabāk, ir no 5 – 6 gadu vecuma, tāpēc, ka līdz šīm laikam, bērniem ir ļoti vājas kājas. Tad, kad kājas jau ir “noformējušās” un varat doties slidot, atcerieties, slidām ir jābūt labi uzasinātām, lai bērna kājas neslīd katra uz savu pusi. Parādiet bērnam, kā pareizi vajag šņorēt zābakus un palūdziet, lai viņš to izdara patstāvīgi. Ja mācāt bērniem slidot, tad ir vēlams, lai arī jūs pats atrastos uz slidām.